Adrešu sakārtošanas process

Versija drukāšanai

Laikam ejot, Rīgā ir attīstījusies apbūve, un ir izbūvēta jauna infrastruktūra. Tās rezultātā ir izveidojušies jauni adresācijas objekti, kā arī esošā adresācija daudzviet vairs neatbilst adresācijas pamatprincipiem. Tādēļ nepieciešams to sakārtot, jo loģiska un sakārtota adresācija ir priekšnoteikums, lai maksimāli vienkāršā un ērtā veidā pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu orientēties pilsētvidē, kā arī operatīvajiem dienestiem būtu atvieglota objektu atrašana apvidū.

Ņemot vērā, ka pēdējā adresācijas inventarizācija Rīgā ir veikta 1939. gadā (sk. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu sarakstu 1939. gadā), laika gaitā ir izveidojušās daudz situācijas, kad objektu atrašana pēc adreses ir problemātiska.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 17. panta 4.1 daļu un Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumu Nr. 698 „Adresācijas noteikumi” 9. punktu adreses piešķirt, mainīt vai likvidēt ir tiesīga vienīgi vietējā pašvaldība vai tās pilnvarota institūcija. Rīgā adresācijas jautājumus risina Rīgas pilsētas būvvalde atbilstoši tai noteiktajām pilnvarām. Tādēļ Rīgas pilsētas būvvalde 2014. gadā sākusi pašiniciatīvas adrešu sakārtošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pamatprincipiem. Šo procesu plānots realizēt līdz 2018. gada beigām.

Jau šobrīd izmaiņas adresācijā tiek veiktas katru dienu, izskatot iedzīvotāju iesniegumus par adrešu piešķiršanu vai maiņu, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums par adreses piešķiršanu, maiņu vai likvidāciju, kas stājās spēka ar brīdi, kad tas paziņots adresātam, kurš visbiežāk ir īpašnieks vai pilnvarotā persona. Taču saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 114 „Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” Rīgas pilsētas būvvaldei ir tiesības lēmumu par adresācijas maiņu pieņemt vienlaicīgi arī par vairākiem un savstarpēji nesaistītiem adresācijas objektiem vienā kopīgā lēmumā – vispārīgajā administratīvajā aktā. Šāda veida lēmuma pieņemšana ir attaisnojama ar lietderīgu un saprātīgu finanšu un citu resursu izlietojumu, kad īsā laikā nepieciešams veikt apjomīgu adrešu sakārtošanu.

Atbilstoši sākotnējam situācijas izvērtējumam adresācijas maiņa būs nepieciešama aptuveni desmit tūkstošiem Rīgas objektu. Šajā procesā adreses tiks grupētas teritoriāli – apkaimju robežu griezumā, un nosaukumi tiks mainīti vai piešķirti arī vairākām ielām, kas, piemēram, ir sašķeltas ar apbūvi vai izbūvētām komunikācijām (viens ielas nosaukums tiek lietots savstarpēji tieši nesaistītām ielu trasēm) vai eksistē apvidū bez piešķirta nosaukuma.

Šobrīd adrešu piešķiršanu pēc vienota principa visā valsts teritorijā nosaka Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumi Nr. 698 „Adresācijas noteikumi”. Galvenie adresācijas sistēmai noteiktie un piemērojamie principi:

  • administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties;
  • katram adresācijas objektam (ēkai, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai telpu grupai) piešķir vienu adresi;
  • ēkām un apbūvei paredzētām zemes vienībām numuru piešķir, ņemot vērā tuvāko ielu, ko nosaka, izvērtējot konkrēto situāciju.