14 | 10 | 2015
A+
A-

Būvvalde informē par gadījumiem, kuros Būvvaldē iesniegtā būvprojektu dokumentācija nevar tikt pilnvērtīgi izvērtēta, kā rezultātā tā netiks virzīta tālākai izskatīšanai, un būvniecības ierosinātājs saņems Būvvaldes atteikumu saskaņot projektu

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 28.1. apakšpunkts nosaka, ka būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām.

Būvniecības likuma 15. panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka būvatļauju neizdod, ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu prasībām. Savukārt Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – ĒBN) 88. punkts nosaka, ka Būvvaldē izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

Iespējamās nepilnības būvprojektos, kuru rezultātā Būvvaldē iesniegtā dokumentācija nevar tikt pilnvērtīgi izvērtēta:

1. Nav pievienots aktuāls topogrāfiskais uzmērījumu plāns.
ĒBN 28.2./29.2./31.2./33.2./71.2.2.1./72.2.2.2.1. apakšpunkti nosaka, ka būvniecības ieceres dokumentācijā ietilpst būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna. Pamatojoties uz Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumu Nr. 281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 81. punktu, topogrāfiskā uzmērījumu plāna derīguma termiņš ir 2 gadi no brīža, kad plāns saskaņots Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ja būvprojekta ģenerālplāns nav izstrādāts uz derīga topogrāfiskā uzmērījumu plāna, nav iespējams izvērtēt, vai plānā norādītās inženierkomunikācijas atbilst esošajai situācijai dabā un vai ieceres risinājumi ir iespējami.

2. Nav saņemts Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmums par koku ciršanu.
Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 7. punkts nosaka, ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju. Ņemot vērā, ka atkarībā no komisijas lēmuma var mainīties būvniecības ieceres risinājumi, kas var būtiski mainīt ieceri, pirms komisijas lēmuma saņemšanas nav lietderīgi izskatīt būvprojektu minimālā sastāvā un izdot būvatļauju.

3. Nav pievienota dokumentācija, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību.
VBN 3.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ja īpašuma tiesības ir nostiprinātas citai personai, bet būvniecības ieceres dokumentācijai nav pievienoti dokumenti (līgums), kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, Būvvaldei nav tiesiska pamata izskatīt iesniegto dokumentāciju un pieņemt lēmumu par ieceri.

4. Nav pievienots savietotais inženiertīklu plāns.
ĒBN 71.2.2.2./72.2.2.2. apakšpunkts nosaka, ka būvprojektā ietilpst savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna. Ja būvprojektam nav pievienots savietotais projektēto inženiertīklu plāns, nav iespējams izvērtēt, vai un kādi inženiertīkli ir projektēti un vai ieceres risinājumi ir iespējami

5. Nav pievienoti visu komunikāciju risinājumi.
Ēkas būvprojekta sastāvā jābūt risinātām vismaz četrām pamatkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, siltums). ĒBN 71.3.2./72.3.2. apakšpunkts nosaka, ka būvprojekta sastāvā ietilpst inženierrisinājumu daļa, proti, ēkai nepieciešamie inženiertīkli (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas) un to risinājumi (pieslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi). Ja Būvprojekts nav noformēts atbilstoši normatīvo akti prasībām, tas ir šķērslis Būvvaldei izvērtēt risinājumu atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja nav pievienots projektējamais tīkls un tā tehniskais risinājums, Būvvaldei nav iespējams izvērtēt ieceri pilnībā, jo mainīsies ģenerālplāns vai savietoto inženiertīklu plāns.

6. Nav pievienots ģenerālplāns uz aktuāla topogrāfiskā plāna.
ĒBN 28.2./29.2./31.2./33.2./71.2.2.1../72.2.2.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecības ieceres dokumentācijā ietilpst būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna. Savukārt saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 09.06.2015. noteikumiem Nr. 281, 19. punktu ģenerālplānā norāda projektējamo būvju eksplikāciju, galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājus, kā arī galvenos apbūvi raksturojošos parametrus. No minētā izriet, ka ģenerālplāns ir obligāta projekta daļa, kas satur informāciju, kas Būvvaldei nepieciešama, lai izvērtētu ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ģenerālplāna neesamība rada šķēršļus lēmuma pieņemšanai.

7. Nav iesniegts atbilstošs būvprojekta eksemplāru skaits.
Saskaņā ar ĒBN 20. punktu būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā trijos oriģinālos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros oriģinālos eksemplāros, un Būvvalde saskaņā ar Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 4. punktu pārbauda visu iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmo daļu Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē ir:

  • trešās grupas publiskas ēkas jaunbūves vai pārbūves ( tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem);
  • būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;
  • jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka.

Ievērojot minēto, kamēr nav iesniegti visi nepieciešamie eksemplāri, Būvvaldei nav lietderīgi vērtēt ieceres dokumentāciju.

8. Nav pievienots būvprojekta vadītāja vai būvprojekta daļas vadītāja apliecinājums.
Būvniecības likuma 19. panta ceturtajā daļā ir skaidri noteikta būvprojekta izstrādātāja atbildība, proti, tas ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un saturu atbilstību normatīvo aktu prasībām. ĒBN 67. punkts nosaka, ka būvprojekta vadītājs apliecina, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem, savukārt atbilstoši ĒBN 69. punktam būvprojekta daļas vadītājs apliecina būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu, kā arī tehnisko vai īpašo dokumentu prasībām. Ja būvprojektā nav minētie apliecinājumi, ka būvprojekts ir atbilstoši izstrādāts, Būvvaldei nav lietderīgi būvprojektu skatīt un vērtēt pēc būtības.

9. Trešās grupas būvēm būvprojekta sastāvā nav iekļauta būvprojekta ekspertīze.
VBN 73. punkts nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem. Atbilstoši ĒBN 72.7. apakšpunktam trešās grupas ēkas būvprojekta sastāvdaļa ir būvprojekta ekspertīze. Ņemot vērā trešās grupas ēku būvniecības sarežģītības pakāpi un to, ka likumdevējs šo noteicis kā obligātu prasību, ekspertīzes, kurā būtu izvērtēta būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstība normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, trūkums ir šķērslis Būvvaldei būvprojektu skatīt un vērtēt pēc būtības.

10. Būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektam nav pievienots būves tehniskās apsekošanas atzinums.
VBN 14. punkts nosaka, ka pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājs nodrošina būves vai tās daļas tehnisko apsekošanu. Tehniskās apsekošanas atzinumu pievieno būvniecības ieceres iesniegumam. Tāpat arī Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” (apstiprināts ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr. 337) 4.2. apakšpunkts nosaka, ka būvi apseko pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. No būves tehniskās apsekošanas rezultātiem ir atkarīgs, vai konkrētās ieceres risinājumi ir iespējami. Ja nav tehniskās apsekošanas atzinuma, Būvvaldei nav lietderīgi vērtēt būvprojekta risinājumus.