23 | 04 | 2019
A+
A-

Neskatoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes iebildumiem, tiek virzīti noteikumi, lai vēl vairāk varētu cirst kokus

18.04.2019. Rīgas pilsētas būvvalde piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Būvvalde uzskata, ka nav pieļaujams, ka pilsētās, kur jau tā ir samazināti apstādījumi, netiek vērtēta koku ciršanas nepieciešamība. Ja koki rada reālu apdraudējumu elektrolīnijām, tad objekta īpašniekam ir visas tiesības iesniegt speciālista slēdzienu par šādu apdraudējumu objektam un attiecīgi pašvaldībai šādā gadījumā nebūtu pamata atteikt cirst kokus.

“Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, redzam, ka valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai. Turklāt, šādi likuma grozījumi samazina vietas, kur turpmāk varēs stādīt jaunus kokus un jau šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā situācija ir diezgan problemātiska. Pārsteidzoši ir arī tas, ka Rīgas pilsētas būvvalde faktiski ir vienīgā valsts pārvaldes institūcija, kas cīnās par šī jautājuma risināšanu un koku saglabāšanu,” sašutis ir Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Diemžēl, praksē ir gadījumi, kad elektrotīklu īpašnieks nevar pamatot koku bīstamību, bet vien atsaucas uz Aizsargjoslu likumā noteikto aizliegumu visā aizsargjoslas platumā audzēt kokus un krūmus. Un arī šobrīd plānotā grozījumu redakcija paredz, ka, piemēram, pēc elektrolīnijas būvniecības pabeigšanas elektrolīnijas īpašnieks uzreiz varēs visā jaunās aizsargjoslas platumā bez pašvaldības atļaujas izcirst tur augošos kokus.

Būvvalde kopš 2014. gada vairākkārtīgi ir sniegusi priekšlikumu arī par to, ka vismaz trīskāršā apmērā nepieciešams palielināt zaudējumu atlīdzināšanu par patvaļīgu koku ciršanu. Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka par patvaļīgu atmežošanas veikšanu kompensācija atlīdzināma trīskāršā apmērā, kamēr pilsētā nocirsta koka zaudējuma atlīdzības apmērs ir nemainīgs, neatkarīgi no tā vai koks ir ticis nocirsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai patvaļīgi.

Būvvaldes speciālisti uzsver, ka patvaļīga koku ciršana (īpaši koku ciršanas lieguma periodā) var radīt neatgriezeniskas sekas un ievērojami lielāku kaitējumu videi, iedzīvotāju sadzīves apstākļiem un pilsētas ainaviskajai kvalitātei, tādēļ Būvvaldes priekšlikums, kurš jau vairākus gadus netiek ņemts vērā, ir palielināt zaudējumu atlīdzināšanu par patvaļīgu koku ciršanu vismaz trīskāršā apmērā, tādā veidā panākot iedzīvotājos lielāku ieinteresētību koku ciršanas jautājumus risināt legāli un maksimāli samazinot dabai un pilsētvidei nodarīto kaitējumu.