Auto stāvvietu saskaņošana

Versija drukāšanai

Prasības tiesiskai autostāvvietu izbūvei Rīgas administratīvajā teritorijā

Būvniecības kārtību Rīgā nosaka Būvniecības likums (turpmāk – BL), Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN), Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr. 551. “Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 551), Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – RTIAN), kā arī citi normatīvie akti.

Normatīvo aktu regulējuma prasības attiecībā uz autostāvvietu izbūvi nosaka sekojošo:

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 4. punktu, kas nosaka, ka: būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, un pamatojoties uz šo noteikumu 1. pielikumu, transportlīdzekļu novietne klasificējama kā 2. grupas inženierbūve.

Lai Būvvalde varētu lemt par transportlīdzekļu novietnes izveidošanu vai legalizāciju, Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā jāiesniedz aizpildīts būvniecības iesniegums inženierbūvei un būvprojekts minimālā sastāvā trīs eksemplāros (veidlapa / iesnieguma forma Nr. BV_187, versija 1), kā arī Noteikumu Nr. 551 14. un 15. punktā noteiktie dokumenti, atbilstoši 18. punktā noteiktajam. Veidlapa saņemama Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā vai Būvvaldes mājas lapā veidlapas.

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 551 18. punktu, Būvprojekts minimālā sastāvā ietver šādus dokumentus:
  1. Skaidrojošu aprakstu, kurā norādīta informācija par būvniecības ieceres veikšanas vietas (zemes vienība vai būve) kadastra apzīmējumu un īpašnieku, paredzēto būvniecības veidu, paredzēto būvdarbu apjomu un veikšanas metodi, paredzēto būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu, to apjomu un pārstrādes vai apglabāšanas vietu, paredzētajiem vides pieejamības risinājumiem, ja attiecīgā veida inženierbūvēm atbilstoši normatīvajiem aktiem ir nodrošināma vides pieejamība, un paredzētajiem aizsargājamo kultūras pieminekļu un to kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem, ja būvniecības ieceri paredzēts īstenot kultūras pieminekļa aizsargjoslā;
  2. Būvprojekta ģenerālplānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna;
  3. Raksturīgus griezumus ar augstuma atzīmēm (neattiecas uz inženierbūves atjaunošanu vai nojaukšanu);
  4. Grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu un augstuma atzīmēm, ja inženierbūvei ir paredzēta virszemes daļa (neattiecas uz nojaukšanu un apgaismes būves, tramvaju ceļu, lidlauku skrejceļu, inženiertīklu (turpmāk – līnijveida inženierbūve) būvniecību);
  5. Labiekārtošanas risinājuma plānu, ja ir paredzēts labiekārtojums;
  6. Transporta un gājēju kustības organizācijas aprakstu, ja būvniecības ieceri vai tās daļu ir paredzēts īstenot ceļu vai ielu zemes nodalījuma joslā;
  7. Ražotāja gatavā izstrādājuma tehnisko dokumentāciju, ja ir paredzēta inženierbūves novietošana (žogi, barjeras);
  8. Rasējumus, norādot inženierbūves kārtu robežas un secību, un papildu skaidrojošu aprakstu, ja būvniecība vai nodošana ekspluatācijā ir paredzēta pa būves kārtām.

Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, ievērojot Būvniecības likumā noteiktos būvniecības principus. Ja paredzētajai būvniecībai atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešami tehniskie vai īpašie noteikumi, būvniecības ierosinātājs plānotajai būvniecības iecerei var pieprasīt un saņemt nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī inženiertīklu īpašniekiem. (Noteikumu Nr. 551 9. un 10 punkts).

Nepieciešamie skaņojumi, pirms būvprojekta minimālā sastāva iesniegšanas.
  1. Aizsargjoslu likuma 35. panta sestajā daļā noteiktais: juridiskām un fiziskām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbi jāveic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju.
  2. Ja būvprojektā paredzēta koku ciršana, jāpievieno Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmums par atļauju cirst kokus zemes gabalā. Saskaņā ar Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 7. punktu, ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.
  3. Ja tiek paredzētas vismaz 50 stāvvietas, nepieciešama ceļu drošības audita pasūtīšana un organizēšana. (25.11.2008. MK noteikumu Nr. 972 Ceļu drošības audita noteikumi 7.2. apakšpunkts).

Atgādinām, ka ceļu daļu būvprojektā izstrādā attiecīgā sfērā sertificēts speciālists.

 

Komentāri

Sveiki! gribētu saprast vienu lietu, vai ir iespējams zaļajā zonā uzbērt uzbērumu lai novietotu auto, ja ir izveidots šads uzbērums, vai tas ir likumīgs, un vai novietojot auto uz šī uzbēruma tas vairs neskaitas kā zaļā zona?

Juglas iela 53, Ir izveidoti daži šādi uzbērumi, un nevaru saprast vai tie ir likumīgi, vai patvaļīgi kautkas uzbērts, un līdz ar to pašvaldības policija šīm automašīnām neliek sodus, jo tās ir novietotas uz uzbēruma, bet pārējām automašīnām tiek uzlikti sodi.

Labdien!

Lai precīzi atbildētu uz Jūsu jautājumiem, nepieciešams situaciju izvērtēt dabā. Tādēļ aicinām Jūs uz buvvalde [at] riga [dot] lv atsūtīt detalizētāku informāciju ar fotofiksācijām.