Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Versija drukāšanai

Kas pieņem lēmumu par jaunajiem ielu nosaukumiem?

Viedokli par jaunas ielas nosaukuma piešķiršanu Rīgas domē sniedz Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Lēmumu par ielu nosaukumu piešķiršanu vai maiņu pieņem Rīgas dome.
Pieņemtos lēmumus ir iespējams atrast Rīgas pašvaldības portālā.

Kādēļ adrese piešķirta/mainīta ēkai, kura apvidū vairs neeksistē vai nav paredzēta dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai?

Par pamatu adresācijas objektu identificēšanai ņemti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati. Tā kā ieraksti par būvi tiek dzēsti un ēkas lietošanas veids aktualizēts uz iesniegumu pamata, sistēmā glabājas informācija arī par būvēm, kuras apvidū vairs neeksistē vai kuru lietošanas veids neatbilst faktiskajam, taču datu aktualizācija par šīm būvēm nav veikta.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13. panta 1. daļu nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja mainīti nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati vai tajā reģistrēta apvidū neesoša būve.
Šādos gadījumos aicinām vērsties Valsts zemes dienestā, lai risinātu jautājumu par kadastra datu aktualizāciju – izdzēstu ierakstu par būvi vai aktualizētu ēkas lietošanas veidu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Izziņu par būves neesamību apvidū iespējams saņemt Rīgas pilsētas būvvaldē.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.6 pantu par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 70 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām — no 140 līdz 1400 eiro.

Vai es saņemšu adreses maiņu apliecinošu dokumentu?

Adreses maiņu apliecinošs dokuments ir Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums par adreses maiņu, kas publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” vai Būvvaldes sagatavota izziņa par piešķirto adresi.

Vai ir iespējams nepieļaut adreses maiņu?

Personu, kuru tiesības vai tiesiskās intereses tiek skartas adrešu maiņas procesā, sniegtais viedoklis un informācija tiks izvērtēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja Adresācijas noteikumi paredz adreses maiņu, tad adreses maiņa ir neizbēgama.

Kurš apmaksās ielu nosaukumu zīmju nomaiņu?

Rīgas pilsētas izpilddirekcijas par saviem līdzekļiem nodrošinās ielu nosaukumu zīmju izgatavošanu un vietās, kur tas nepieciešams, arī ielu nosaukumu zīmju uzstādīšanu uz atsevišķiem norāžu stabiem. Persona ir atbildīga par ielas nosaukuma zīmes izvietošanu pie ēkas vai žoga saskaņā ar noteikumiem.

Vai „Latvijas Pasts” un kurjeru uzņēmumi atradīs mani pēc adreses maiņas?

Informācija par adresēm „Latvijas Pastā” tiek uzturēta Adrešu informācijas sistēmā (AIS), kura ir Abonēšanas informācijas sistēmas daļa. „Latvijas Pastam” ir līgums ar Valsts zemes dienestu, un reizi mēnesī tas saņem Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus. Atbilstoši tiem tiek aktualizēti dati AIS, kurā gan nav paredzēts reģistrēt apbūvei paredzētu zemes vienību, uz kurām nav ēku, projektētu telpu grupu, inženierbūvju u. tml. adreses.
Lai nerastos pārpratumi, Būvvalde īpašniekiem tomēr iesaka pārliecināties „Latvijas Pastā” vai ir aktualizēta informācija par adresi un informēt Latvijas pastu par mainīto adresi.

Kā informāciju par izmaiņām saņems GPS karšu uzturētāji un drukāto karšu ražotāji, kad būs pieejamas jaunas kartes?

Kartogrāfijas un navigācijas pakalpojumu nodrošinātāji ir atbildīgi par savu produktu kvalitāti un atbilstību aktuālajai situācijai. Informāciju saviem produktiem un pakalpojumiem tie iegūst no dažādiem avotiem – gan no iestādēm un informācijas sistēmām, gan veicot kartogrāfisko datu iegūšanu no situācijas apvidū vai izmantojot tālizpētes tehnoloģijas. Aktuālie teksta dati par adresēm ir bez maksas pieejami Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāla www.kadastrs.lv sadaļā „Valsts adrešu reģistrs”. Rīgas pilsētas oficiālā kartogrāfiskā informācija par ielām un arī adresēm ir pieejama Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā, kur informācija tiek nepārtraukti aktualizēta atbilstoši jaunākajiem pašvaldības lēmumiem. Ar vispārīgajiem administratīvajiem aktiem veiktās adresācijas izmaiņas tiks publicētas oficiālajā Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā arī automatizētai apstrādei piemērotā formātā.

Kas jādara juridiskām un pašnodarbinātām personām adreses maiņas gadījumā?

Informāciju par adreses maiņu juridiskām un pašnodarbinātām personām skatīt šeit.

Kas jādara ieroču glabāšanas atļaujas īpašniekiem adreses maiņas gadījumā?

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 13.pants nosaka, ka ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam noteiktajā kārtībā glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tā maināmo stobru vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē – fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai īpaši ierīkotā ieroču glabātavā.

Tātad, pat, ja cilvēks fiziski nav mainījis savu dzīves vietu, bet adrese ir mainījusies, arī ieroču glabāšanas atļaujā jābūt norādītai jaunajai adresei. Šādā gadījumā ieroča īpašniekam ir jāvēršas Valsts policijas struktūrvienībā, kura izsniegusi pirmreizējo atļauju, un jāveic nepieciešamās darbības, lai saņemtu atkārtoto atļauju, kurā tiks norādīta jaunā adrese. Noteiktā valsts nodeva par atkārtotas atļaujas izsniegšanu ir 4,28 eiro, ko nosaka MK noteikumu Nr.1011 „Ieroču atļauju noteikumi, kā arī ieroču izņemšanas un iznīcināšanas kārtība” 259.11.punkts.