Būvvalde informē par gadījumiem, kuros Būvvaldē iesniegtā būvprojektu dokumentācija nevar tikt pilnvērtīgi izvērtēta, kā rezultātā tā netiks virzīta tālākai izskatīšanai, un būvniecības ierosinātājs saņems Būvvaldes atteikumu saskaņot projektu

Versija drukāšanai
Būvvalde informē par gadījumiem, kuros Būvvaldē iesniegtā būvprojektu dokumentācija nevar tikt pilnvērtīgi izvērtēta, kā rezultātā tā netiks virzīta tālākai izskatīšanai, un būvniecības ierosinātājs saņems Būvvaldes atteikumu saskaņot projektu

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 28.1. apakšpunkts nosaka, ka būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām.

Būvniecības likuma 15. panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka būvatļauju neizdod, ja būvniecības iecere neatbilst normatīvo aktu prasībām. Savukārt Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – ĒBN) 88. punkts nosaka, ka Būvvaldē izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu.

Iespējamās nepilnības būvprojektos, kuru rezultātā Būvvaldē iesniegtā dokumentācija nevar tikt pilnvērtīgi izvērtēta:

1. Nav pievienots aktuāls topogrāfiskais uzmērījumu plāns.
ĒBN 28.2./29.2./31.2./33.2./71.2.2.1./72.2.2.2.1. apakšpunkti nosaka, ka būvniecības ieceres dokumentācijā ietilpst būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna. Pamatojoties uz Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumu Nr. 281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 81. punktu, topogrāfiskā uzmērījumu plāna derīguma termiņš ir 2 gadi no brīža, kad plāns saskaņots Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ja būvprojekta ģenerālplāns nav izstrādāts uz derīga topogrāfiskā uzmērījumu plāna, nav iespējams izvērtēt, vai plānā norādītās inženierkomunikācijas atbilst esošajai situācijai dabā un vai ieceres risinājumi ir iespējami.

2. Nav saņemts Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmums par koku ciršanu.
Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 7. punkts nosaka, ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju. Ņemot vērā, ka atkarībā no komisijas lēmuma var mainīties būvniecības ieceres risinājumi, kas var būtiski mainīt ieceri, pirms komisijas lēmuma saņemšanas nav lietderīgi izskatīt būvprojektu minimālā sastāvā un izdot būvatļauju.

3. Nav pievienota dokumentācija, kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību.
VBN 3.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ja īpašuma tiesības ir nostiprinātas citai personai, bet būvniecības ieceres dokumentācijai nav pievienoti dokumenti (līgums), kas apliecina tiesības ierosināt būvniecību, Būvvaldei nav tiesiska pamata izskatīt iesniegto dokumentāciju un pieņemt lēmumu par ieceri.

4. Nav pievienots savietotais inženiertīklu plāns.
ĒBN 71.2.2.2./72.2.2.2. apakšpunkts nosaka, ka būvprojektā ietilpst savietotais projektēto inženiertīklu plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz topogrāfiskā plāna. Ja būvprojektam nav pievienots savietotais projektēto inženiertīklu plāns, nav iespējams izvērtēt, vai un kādi inženiertīkli ir projektēti un vai ieceres risinājumi ir iespējami

5. Nav pievienoti visu komunikāciju risinājumi.
Ēkas būvprojekta sastāvā jābūt risinātām vismaz četrām pamatkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, siltums). ĒBN 71.3.2./72.3.2. apakšpunkts nosaka, ka būvprojekta sastāvā ietilpst inženierrisinājumu daļa, proti, ēkai nepieciešamie inženiertīkli (ūdensapgāde un kanalizācija, apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana, elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, drošības sistēmas) un to risinājumi (pieslēguma shēmas, specifikācijas, griezumi). Ja Būvprojekts nav noformēts atbilstoši normatīvo akti prasībām, tas ir šķērslis Būvvaldei izvērtēt risinājumu atbilstību būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ja nav pievienots projektējamais tīkls un tā tehniskais risinājums, Būvvaldei nav iespējams izvērtēt ieceri pilnībā, jo mainīsies ģenerālplāns vai savietoto inženiertīklu plāns.

6. Nav pievienots ģenerālplāns uz aktuāla topogrāfiskā plāna.
ĒBN 28.2./29.2./31.2./33.2./71.2.2.1../72.2.2.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecības ieceres dokumentācijā ietilpst būvprojekta ģenerālplāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000) uz derīga topogrāfiskā plāna. Savukārt saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 09.06.2015. noteikumiem Nr. 281, 19. punktu ģenerālplānā norāda projektējamo būvju eksplikāciju, galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājus, kā arī galvenos apbūvi raksturojošos parametrus. No minētā izriet, ka ģenerālplāns ir obligāta projekta daļa, kas satur informāciju, kas Būvvaldei nepieciešama, lai izvērtētu ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ģenerālplāna neesamība rada šķēršļus lēmuma pieņemšanai.

7. Nav iesniegts atbilstošs būvprojekta eksemplāru skaits.
Saskaņā ar ĒBN 20. punktu būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā trijos oriģinālos eksemplāros, bet Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1. punktā minētajos gadījumos – četros oriģinālos eksemplāros, un Būvvalde saskaņā ar Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 4. punktu pārbauda visu iesniegto dokumentu saturu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmo daļu Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē ir:

  • trešās grupas publiskas ēkas jaunbūves vai pārbūves ( tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem);
  • būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma „Par ietekmes uz vidi novērtēšanu” 4. panta pirmās daļas 1. punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra;
  • jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka.

Ievērojot minēto, kamēr nav iesniegti visi nepieciešamie eksemplāri, Būvvaldei nav lietderīgi vērtēt ieceres dokumentāciju.

8. Nav pievienots būvprojekta vadītāja vai būvprojekta daļas vadītāja apliecinājums.
Būvniecības likuma 19. panta ceturtajā daļā ir skaidri noteikta būvprojekta izstrādātāja atbildība, proti, tas ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un saturu atbilstību normatīvo aktu prasībām. ĒBN 67. punkts nosaka, ka būvprojekta vadītājs apliecina, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem, savukārt atbilstoši ĒBN 69. punktam būvprojekta daļas vadītājs apliecina būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu, kā arī tehnisko vai īpašo dokumentu prasībām. Ja būvprojektā nav minētie apliecinājumi, ka būvprojekts ir atbilstoši izstrādāts, Būvvaldei nav lietderīgi būvprojektu skatīt un vērtēt pēc būtības.

9. Trešās grupas būvēm būvprojekta sastāvā nav iekļauta būvprojekta ekspertīze.
VBN 73. punkts nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem. Atbilstoši ĒBN 72.7. apakšpunktam trešās grupas ēkas būvprojekta sastāvdaļa ir būvprojekta ekspertīze. Ņemot vērā trešās grupas ēku būvniecības sarežģītības pakāpi un to, ka likumdevējs šo noteicis kā obligātu prasību, ekspertīzes, kurā būtu izvērtēta būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstība normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, trūkums ir šķērslis Būvvaldei būvprojektu skatīt un vērtēt pēc būtības.

10. Būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektam nav pievienots būves tehniskās apsekošanas atzinums.
VBN 14. punkts nosaka, ka pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājs nodrošina būves vai tās daļas tehnisko apsekošanu. Tehniskās apsekošanas atzinumu pievieno būvniecības ieceres iesniegumam. Tāpat arī Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 “Būvju tehniskā apsekošana” (apstiprināts ar Ministru kabineta 30.06.2015. noteikumiem Nr. 337) 4.2. apakšpunkts nosaka, ka būvi apseko pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. No būves tehniskās apsekošanas rezultātiem ir atkarīgs, vai konkrētās ieceres risinājumi ir iespējami. Ja nav tehniskās apsekošanas atzinuma, Būvvaldei nav lietderīgi vērtēt būvprojekta risinājumus.

 

Komentāri

Labdien! Man ir tāds jautājums, kamēr būvēja inženiertopogrāfijai beidzas derīguma termiņš, bet tagad ir nepieciešams izstrādāt izmaiņu projektu, vai nepieciešams atkal no jauna pasūtīt topogrāfisko uzmērījumu un uz tās izstrādāt izmaiņu projektu?

Labvakar!

 

Katrs gadījums jāvērtē individuāli, piemēram, izstrādājot izmaiņu projektu pēc būvniecības, ja izmaiņas skar tikai inženierkomunikāciju tīklu novietojumu, tad uzmērīt jaunu topogrāfisko plānu nav nepieciešams. Izmaiņas var izstrādāt uz esošā topogrāfiskā plāna. Taču, ja izmaiņu projektā palielinās projektējamais apjoms, tad, izstrādājot izmaiņu projektu, ir nepieciešams uzmērīt arī jaunu topogrāfisko plānu.

Izmaiņas skar tikai kanalizācijas cauruļvada novietojumu un ir nomainīts attīrīšanas iekārtas modelis. Pie kā būvvaldē griesties ar šo jautājumu?

Labdien,

Vai ir nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums telpu grupas vienkāršotai atjaunošanai III grupas ēkā?

Normatīvo aktu regulējums nosaka, ka Būvju tehniskā apsekošana ir veicama pirms būvatļaujas saņemšanas (pirms būvprojektā minimālā sastāvā izstrādes) vai gadījumos, kad paredzēta fasādes vienkāršotā atjaunošana. Citos gadījumos, piemēram, veicot telpu pārplānojumu, ko iespējams saskaņot vienkāršotā kārtībā, šāda prasība nav obligāta. Taču atsevišķos gadījumos, pie noteiktu apstākļu sakritības, Būvvaldes var lūgt pievienot arī tehniskās apsekošanas atzinumu. Piemēram, ja tiek veikts pārplānojums koka konstrukciju ēkā, kur tehniskās apsekošanas atzinums būtu pieradījums, ka tiek veikta nenesošo starpsienu demontāža vai ailas izveide neskarot nesošos elementus.

Izskaidrojiet cik eksemplāros ir jāiesniedz būvprojekts (konkrētāk BK daļa) trešās grupas ēkai, ja tiek izmantots eparaksts? ĒBN 1 4(p) ir teikts: Persona ir tiesīga šajos noteikumos noteiktos dokumentus iesniegt būvvaldē vai birojā elektroniska dokumenta veidā, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.  Savukārt 2.1 20(p) ...Būvniecības ieceres dokumentus izstrādā vienā eksemplārā, ja dokuments ir sagatavots un iesniegts elektroniski.

Pie kā paliek tas viens eksemplārs? Ja būvvaldē, tad vai šeit nav pretruna?

Ja uzsvars ir likts uz 3 eksemplāriem, tad iesniedzot BMS 2 eksemplāros, KAC pieņem 2 eksemplārus. Vai nebūtu pareizi nepieņemt? Tiek zaudēts mēnesis, jo neviens nepaziņo par to, ka ir pieņemts nepareizs eksemlāru skaits.

BMS, ja arhitekts ir pats pasūtītājs, noteikti ir pietiekoši izstrādāt 2 eksemplāros.

Tieši tā- KAC klusējot pieņem nepietiekošu eksemplāru skaitu (konkrēti inženieru daļas), pēc 3 nedeļām atsviež atpakaļ un nolasa sev 1 eksemplāru... staigā tālāk, pēc atkārtotas iesniegšanas atklāj citas nepilnības- atkal zaudēts laiks un vēl 1 ekseplārs. Bail domāt, kas būs, ja izskatīs projektu līdz galam...

Par to, ka divu eksemplāru vietā nepieciešams iesniegt trīs eksemplātus, jo to nosaska normatīvie akti, Būvvaldes Klientu apkalpošanas centra speciālistes informe personas klātienē. Taču, ja persona uzsver, ka konkrētajā mirklī vēlas iesniegt  divus eksemplārus un trešo atnesīs vēlāk, personām tiek norādīts, ka pirms treša eksemplāra saņemšanas,  dokumentācijas izvērtēšana netiks uzsākta.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.281 (2015.gada 9.jūnijā) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 "Būvprojekta saturs un noformēšana" 2.pielikumam, būvprojekts minimālā sastāvā apzīmējams ar marku MBP.

Jautājums: Kādēļ būvvalde savā 15. oktobra atbildē lieto abreviatūru BMS – Būvprojekts minimālā sastāvā? Kurš būtu uzskatāms par pareizo apzīmējumu, kas jāizmanto projekta noformēšanā?