Biežāk uzdotie jautājumi

Versija drukāšanai

Jūsu jautājumi - Būvvaldes atbildes.

  1. Ja nepieciešams sniegt speciālista vērtējumu par ēkas tehnisko stāvokli, kurš veic tehnisko apsekošanu un sniedz vērtējumu par būvju tehnisko stāvokli?
  2. Kas ir atbildīgs par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem?
  3. Kas piemēro sodu par patvaļīgo būvniecību?
  4. Kāpēc konstatētā patvaļīgā būvniecība ilgstoši netiek novērsta?
  5. Kādus remontus drīkst veikt bez skaņošanas ar kaimiņiem mājas apsaimniekotāju vai būvvaldi?
  6. Kādus remontus ir jāskaņo ar kaimiņiem?
  7. Kādi remonta darbi ir jāskaņo ar namu pārvaldi?
  8. Kādus remontus ir jāskaņo ar būvvaldi ?
  9. Kāda laika posmā drīkst veikt remontus daudzdzīvokļu namu dzīvokļos?
  10. Kādi ir sekas par nesaskaņotu remonta darbu veikšanu?
  11. Kāpēc veidlapā "Iesniegums par tehniskā projekta akceptēšanu/skiču projekta saskaņošanu", kā iesniedzēju ir prasīts norādīt pasūtītāju, nevis īpašnieku?
  12. Kādos gadījumos projektētājam ( arhitektam) saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām ir obligāti jāslēdz rakstisks būvprojektēšanas līgums ar pasūtītāju (būvniecības ieceres ierosinātāju)?
  13. Kura institūcija kontrolē šāda līguma esamību un kādā veidā?
  14. Vai iesniedzot būvprojektu atkārotai izvērtēšanai pēc piezīmju novēršanas, Būvvaldei ir tiesības izvirzīt jaunas prasības un piezīmes, kas neattiecas uz jau iepriekš izteiktajām un labotajām?
  15. Vai iesniedzot būvprojektu atkārotai izvērtēšanai pēc piezīmju novēršanas, Būvvaldei ir tiesības izvirzīt jaunas prasības un piezīmes, kas neattiecas uz jau iepriekš izteiktajām un labotajām?
  16. Vai ir noteikts laiks, cik ilgā laikā projekts jālabo līdz atkārtotai iesniegšanai? Kāds tas ir? Vai uz šo laiku Plānošanas un arhitektūras uzdevums un citu iesniegto noteikumu derīguma termiņš attiecīgi pagarinās
  17. Vai iesniedzot KAC projektu, jāuzrāda īpašuma tiesību dokumentu u.c. oriģināli?
  18. Vai ir iespējams Būvvaldes mājas lapā izvietot normatīvo aktu sarakstu pēc principa www.likumi.lv, t.sk. pēc projektu veidiem?
  19. Vai varētu būt iespēja projekta iesniedzējam saņemt projekta izskatīšanas laikā radušās piezīmes, lai būtu iespējams tā paralēli izskatīšanai novērst ?
  20. Kā varētu piefiksēt sarunu starp arhitektu un Būvvaldes darbinieku. Vai būtu iespējams sarunas galveno domu piefiksēt uz papīra un paprasīt no Būvvaldes darbinieka parakstu ?
  21. Kādas kļūdas projektā tiek uzskatītas par būtiskām, kuru dēļ tiek sagatavots negatīvs administratīvais akts un kādas kļūdas ir nebūtiskas, kuras lūgs izlabot ?

 

 

1. Gadījumos, kad nepieciešams sniegt speciālista vērtējumu par ēkas tehnisko stāvokli (jaunas būvniecības rezultātā vai esošās būves apsaimniekošanas rezultātā). Kurš veic tehnisko apsekošanu un sniedz vērtējumu par būvju tehnisko stāvokli?

Viena no izpilddirekciju funkcijām ir kontrolēt un koordinēt ēku un būvju apsaimniekošanu, kā arī piedalīties ēku un telpu tehniskā stāvokļa novērtēšanā. Atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana” prasībām tiesības veikt tehnisko apsekošanu, lai novērtētu ēkas konstrukciju tehnisko stāvokli un/vai noteiktu ēkas konstrukciju bojājumu cēloņus, ir attiecīgajā jomā sertificētai fiziskai personai vai licencētai juridiskai personai.

Lai iegūtu informāciju par sertificētām personām, kuras tiesīgas veikt būvju un to daļu tehnisko apsekošanu, iesakām vērsties Latvijas Būvinženieru savienībā (interneta mājas lapa www.lbs.building.lv , adreses K.Barona ielā 99, Rīgā), kas veic minēto personu sertificēšanu.

Lai iegūtu informāciju par sertificētām personām, kuras tiesīgas veikt ventilācijas sistēmu un dūmvadu tehnisko apsekošanu, iesakām vērsties Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībā (LSGŪTIS) (interneta mājas lapa www.lsgutis.lv ), kas veic minēto speciālistu sertificēšanu.

 

 

2. Kas ir atbildīgs par dzīvojamo māju apsaimniekošanas jautājumiem?

Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir mājas īpašnieka pienākums. Vēršam uzmanību, ka privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki ir dzīvokļu īpašnieki attiecīgās domājamās daļās. Obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) visā tās ekspluatācijas laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas ietver:

  • dzīvojamās mājas sanitāro apkopi;
  • apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšanu, kā arī sadzīves atkritumu izvešanu;
  • dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu;
  • dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšanu;
  • dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšanu;
  • pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība;
  • dzīvojamās mājas lietas vešana;
  • līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu.


Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam, noslēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā vai ēkas apsaimniekošanas jautājumus var nodot vietējās izpilddirekcijas pārziņā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1.panta pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

 

 

3. Kas piemēro sodu par patvaļīgo būvniecību?

Rīgas pilsētas būvinspekcija, konstatējot patvaļīgo būvniecību, sagatavo atzinumu par būves pārbaudi un nodod to Būvvaldei lēmuma pieņemšanai par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz būvinspektora sagatavoto atzinumu par būves pārbaudi un sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, izskata Rīgas domes Administratīvā komisija un lemj par administratīvā soda piemērošanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK)

https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Riga_City_Council/Commissions/AdministrativaKomisija.htm).

Par patvaļīgu būvniecību uzskatāma būvdarbu veikšana:

  • ar atkāpēm no akceptētā būvprojekta,
  • bez saņemtas būvatļaujas,
  • bez saskaņota būvprojekta un bez izsniegtas būvatļaujas;
  • bez vienkāršotās rekonstrukcijas/renovācijas apliecinājuma kartes.

Administratīvā pārkāpuma lietās sodu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu LAPK, kas nosaka, ka par būvniecības noteikumu pārkāpšanu var piemērot soda naudu fiziskajām personām no 50 Ls līdz 1000 Ls, juridiskajām personām – no 50 Ls līdz 5000 Ls.
Administratīvās komisijas piespriestā soda apmēra apmaksa neatbrīvo no pienākuma veikt patvaļīgās būvniecības seku novēršanu vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

 

 

4. Kāpēc konstatētā patvaļīgā būvniecība ilgstoši netiek novērsta?

Visos gadījumos patvaļīgās būvniecības radītās sekas novēršamas, izstrādājot būvniecības dokumentāciju. Arī gadījumos, kad patvaļīgās būvniecības rezultātā uzbūvētā būve neatbilst normatīvajiem aktiem un teritorijas plānojumam, lai novērstu patvaļīgo būvniecību, būves nojaukšana veicama būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, tas ir, izstrādājot būvprojektu un saņemot būvatļauju vai saskaņojot nojaukšanas darbus Būvvaldē.

Atkarībā no konkrētās patvaļīgās būvniecības apjoma dokumentācijas sakārtošanai nepieciešams Būvvaldē saskaņot vienkāršoto renovācijas/ rekonstrukcijas apliecinājuma karti vai izstrādāt tehnisko projektu un saņemt būvatļauju. Jebkurā gadījumā normatīvie akti paredz, ka patvaļīgi (nelikumīgi) veikta būvniecība jānovērš likumiski.

Līdz ar to cilvēkiem, kuru intereses citas personas veiktās patvaļīgās būvniecības rezultātā ir aizskartas, ir jāsaprot, ka šādas būvniecības sekas nevar tikt novērstas dažu dienu laikā, termiņu patvaļīgas būvniecības seku novēršanai nosaka, izvērtējot lietas materiālus. Būvvalde lēmuma par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu izpildi kontrolē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņos. Tuklāt gadījumos, kad administratīvais akts tiek apstrīdēts, tas stājas spēkā tikai pēc apstrīdēšanas prasības izskatīšanas, tas nozīmē nav iespējams veikt nekavējošu akta piespiedu izpildi.

Daudzos gadījumos Būvvaldei lūdz risināt civiltiesiskus strīdus, piemēram, nesaskaņas starp kopīpašniekiem par kopēja nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, viena kopīpašnieka piekrišanas (skaņojuma) došanu otra kopīpašnieka veiktajai būvniecībai, kaitējuma atlīdzināšanu, kas radusies kāda cita kopīpašnieka vai kaimiņa veikto būvdarbu rezultātā u.tml., taču šādu lietu risināšana neietilpst Būvvaldes kometencē, un šie jautājumi ir risināmi civiltiesiskajā kārtībā, personām savstarpēji vienojoties vai vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

 

 

5. Kādus remontus drīkst veikt bez skaņošanas ar kaimiņiem mājas apsaimniekotāju vai būvvaldi?

Bez saskaņošanas drīkst veikt kosmētiska rakstura remonta darbus, neskarot ēkas nesošās vai nenesošās konstrukcijas, inženierkomunikācijas, kā arī nepārsniedzot pieļaujamo trokšņu līmeni. Šādā gadījumā nav nepieciešams ne būvprojekts, ne būvatļauja, ne vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte.

 

 

6. Kādus remontus ir jāskaņo ar kaimiņiem?

Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājies spēkā 01.01.2011. noteikts, kas ir uzskatāms par dzīvokļa atsevišķā īpašuma elementiem un kas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, kā arī noteiktas prasības kopīpašnieku saskaņojumiem. Ar kaimiņiem, kuri lielākajā daļā gadījumu ir arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieki, jāskaņo jebkurš remonts vai pārbūve atsevišķā dzīvoklī vai ēkā, kas skar nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumu konstrukcijas (piemēram, apvienojot stāvus, izbūvē divstāvu dzīvokli), ēkas fasādi (piemēram, durvju izbūvi vai logu aibūvēšanu/paplašināšanu), jumtu, kā arī koplietošanas telpas (piemēram koridora telpas samazināšana) un koplietošanā esošās inženierkomunikācijas. Ja dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši apsaimniekotāju, pārvaldnieku vai namu pārvaldi veikt šādu saskaņošanu, pilnvarojumu attiecīgi noformējot, tad šīs personas ir tiesīgas to darīt. http://www.likumi.lv/doc.php?id=221382

 

 

7. Kādi remonta darbi ir jāskaņo ar namu pārvaldi?

Atbilstoši Rīgas domes 08.07.2008. saistošo noteikumu Nr.125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” 16.punktam remontu un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.), atļauts uzsākt, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba datumu, laiku un specifiku (orientējošs iekštelpās veicamo saskaņoto darbu uzskaitījums un realizācijas apraksts).

Trokšņošanas ierobežojumi noteikti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” http://www.likumi.lv/doc.php?id=160837&from=off

Šo noteikumu ievērošanas kontrole ir Pašvaldības policijas pārziņā.

 

 

8. Kādus remontus ir jāskaņo ar būvvaldi ?

Atbilstoši Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajam vienīgais gadījums, kad remonts nav jāskaņo ar būvvaldi ir tad, ja tiek realizēts interjera projekts. Ja remonta realizācijas gaitā ir paredzēta kāda pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, tad būs nepieciešama dzīvokļa vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte. Bet, ja tiek paredzēta durvju ailas izbūve kādā nesošajā sienā vai kādas koplietošanas telpas (piemēram, ratiņtelpas vai balkonu) pievienošana dzīvoklim, tad būs nepieciešams gan plānošanas un arhitektūras uzdevums, gan būvprojekts, gan būvatļauja. Jebkurā gadījumā, ja veicot dzīvokļa remontu tiek paredzēta jebkāda pārplānošana, būtu nepieciešams vērsties pēc padoma pie kāda sertificēta speciālista – arhitekta vai būvinženiera, vai nākt pēc padoma pie Būvvaldes darbiniekiem.

Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, cik un kādos gadījumos kopīpašnieku saskaņojumi nepieciešami. http://www.likumi.lv/doc.php?id=42807

Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” noteikts, kādos gadījumos nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja, kā arī kādos gadījumos pietiek ar vienkāršotās renovācijas karti.

 

 

9. Kāda laika posmā drīkst veikt remontus daudzdzīvokļu namu dzīvokļos?

Būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi būvdarbu veikšanai. Bet Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” ir noteikti ierobežojumi trokšņošanai un citas prasības sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Rīgā http://www.likumi.lv/doc.php?id=160837&from=off

Šo noteikumu 4.1.punktā noteikts, ka Rīgā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt 15.punktā noteikts, ka par 4.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu,
ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 uzliek naudas sodu:

  • fiziskajām personām līdz 100 latiem,

juridiskajām personām līdz 500 latiem.
Ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 7.00 uzliek naudas sodu:

  • fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 20 latiem līdz 150 latiem,
  • juridiskajām personām no 200 latiem līdz 600 latiem.

Ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas, neatkarīgi no pārkāpuma izdarīšanas uzliek naudas sodu laika

  • fiziskajām personām no 100 līdz 250 latiem,
  • juridiskajām personām no 500 līdz 1000 latiem.

 

 

10. Kādi ir sekas par nesaskaņotu remonta darbu veikšanu?

  1. Rīgas pilsētas būvinspekcija, konstatējot patvaļīgo būvniecību, sagatavo atzinumu par būves pārbaudi, pamatojoties uz ko, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu Būvvaldē tiek pieņemts lēmums par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu atbilstoši Būvniecības likuma 30.pantam, tas ir, patvaļīgās būvniecības seku novēršanu un iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.
  2. Ņemot vērā, ka patvaļīga būvniecība atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam ir administratīvs pārkāpums, par to pārkāpējam tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kas kopā ar būvinspektora sagatavoto atzinumu par būves pārbaudi, tiek nodots izskatīšanai Rīgas domes Administratīvajai komisijai. Rīgas domes Administratīvā komisija lemj par administratīvā soda piemērošanu pārkāpējam saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK)

https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_Municipality/Riga_City_Council/Commissions/AdministrativaKomisija.htm

 

Par patvaļīgu būvniecību uzskatāmi būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam. Par administratīvo pārkāpumu ir uzskatāma arī būves ekspluatācija pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā.

Raksturīgākie administratīvie pārkāpumi:

  • būvdarbi veikti ar atkāpēm no akceptētā būvprojekta;
  • būvdarbi veikti bez būvatļaujas;
  • būvdarbi veikti bez akceptēta būvprojekta un bez būvatļaujas;
  • būvdarbi veikti bez vienkāršotās rekonstrukcijas/renovācijas apliecinājuma kartes;
  • būve tiek ekspluatēta pirms tās pieņemšanas ekspluatācijā.

LAPK nosaka, ka par būvniecības noteikumu pārkāpšanu var piemērot soda naudu fiziskajām personām no 50 Ls līdz 1000 Ls, juridiskajām personām – no 50 Ls līdz 5000 Ls.

 

 

 

11. Kāpēc Būvvaldes izstrādātājā iesnieguma veidlapā, ar kuru tiek lūgts izskatīt un akceptēt tehnisko projektu/saskaņot skiču projektu (veidlapa/iesnieguma forma Nr.BV_137, versija 1) kā iesniedzējs ir prasīts norādīt pasūtītāju, nevis īpašnieku?

Pasūtītājs ir nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība. (Skaidro Būvniecības likuma 1.panta 24.punkts). Pasūtītājs var būt arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.

Pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. (teikts Būvniecības likuma 13.pantā). Gan nekustamā īpašuma īpašnieks, gan nekustamā īpašuma valdītājs vai lietotājs, kā arī pašvaldība būvniecības procesā var tikt dēvēti par pasūtītāju. (Izriet no Būvniecības likuma 1.panta 24.punkta un 13.panta)

Pasūtītāja tiesības un pienākumi ir noteikti vairākos Vispārīgo būvnoteikumu punktos, proti, ir noteikts atbildības līmenis par būvprojektu, ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu (65.punkts), ir noteikts, ka izstrādāto būvprojektu saskaņo pasūtītājs (97.punkts), ir noteiktas pasūtītāja tiesības iesniegt pārskatīšanai attiecīgajā pašvaldībā būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu (104.punkts), ir paredzētas pasūtītāja tiesības pēc būvprojekta akcepta saņemšanas iesniegt būvvaldē pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai (105.punkts), ir paredzēts, ka pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes vai citas institūcijas izsniegtu būvatļauju (112.punkts), savukārt šo noteikumu 116.punktā ir uzskaitīti dokumenti, kas nepieciešami iesniegt būvvaldē, lai pasūtītājs saņemtu būvatļauju.

Saskaņā ar Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos ( 31. punkts) noteikto pasūtītājs var būt gan nekustamā īpašuma īpašnieks, gan nomnieks, gan lietotājs vai valdītājs. Turklāt, aizpildot veidlapu, ailē „Iesniedzējs” ir iespēja precizēt savu tiesisko statusu, t.i., norādīt sevi kā nekustamā īpašuma īpašnieku, nomnieku vai lietotāju, kā arī valdītāju vai to pilnvarotu personu.

 

 

12. Kādos gadījumos projektētājam ( arhitektam) saskaņā ar ārējo normatīvo aktu prasībām ir obligāti jāslēdz rakstisks būvprojektēšanas līgums ar pasūtītāju (būvniecības ieceres ierosinātāju)?

Ja projektētājs vienlaicīgi nav arī pats būvniecības pasūtītājs, tad visos gadījumos pasūtītājam ar projektētāju ir jāslēdz līgums par projekta izstrādāšanu. Tas izriet no Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (VBN) 20.punkta, kas nosaka, ka projektētājs ir sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu. Skat. arī VBN 45., 54., 65., 78., 93.punktu.

 

 

13. Kura institūcija kontrolē šāda līguma esamību un kādā veidā?

Šis līgums ir civiltiesisks darījums starp līdzējiem. Būvvaldes kompetencē nav kontrolēt šī Līguma esamību un tajā ietvertos nosacījums.

 

 

14. Kāda ir būvprojekta vadītāja atbildība? Būvprojekta vadītājs paraksta visas sadaļas, taču viens cilvēks nekad detalizēti nepārzina visu sadaļu normatīvus. Formāli tiek atrasta visa projekta atbildīgā persona, bet praktiski jautājums netiek atrisināts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (VBN) 69.punktu būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem. Savukārt VBN 70.punktā noteikts, ka par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.

Līdz ar to kopumā gan pasūtītājam, gan Būvvaldei par projektu atbild būvprojekta vadītājs, bet būvprojekta vadītājam ir tiesības prasīt tālāk atbildību no attiecīgās būvprojekta daļas vadītāja, kā arī civiltiesiskā kārtībā (griežoties arī vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja nepieciešams) prasīt no projekta daļas vadītājā atlīdzināt zaudējumus, kas radušies viņa vainas dēļ (tā kā projekta vadītājam ar attiecīgās būvprojekta daļas vadītāju ir jāslēdz savstarpēji līgumi par attiecīgās sadaļas projektēšanu, tad arī līgumos pēc iespējas precīzāk jāatrunā atbildība, tiesības un pienākumi, strīdu izšķiršanas kārtība, zaudējumu atlīdzināšanas kārtība).

 

 

15. Vai iesniedzot būvprojektu atkārotai izvērtēšanai pēc piezīmju novēršanas, Būvvaldei ir tiesības izvirzīt jaunas prasības un piezīmes, kas neattiecas uz jau iepriekš izteiktajām un labotajām?

Būvvalde nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja tas neatbilst būvnormatīviem, Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem aktiem būvniecības jomā, Civillikumam, pašvaldības apbūves noteikumiem. Pasūtītājs nevar paļauties, ka gadījumā, ja pirmajā izskatīšanas reizē nav pamanīta būtiska kļūda (nepilnība), tad atkārtoti izskatot projektu, Būvvalde to akceptēs. Būvvalde nav tiesīga akceptēt tiesību normām neatbilstošu būvprojektu. Arī tad, ja trūkumi atkārtoti nav novērsti, tad Būvvalde ir tiesīga atteikt akceptēt būvprojektu.

 

 

16. Vai ir noteikts laiks, cik ilgā laikā projekts jālabo līdz atkārtotai iesniegšanai? Kāds tas ir? Vai uz šo laiku Plānošanas un arhitektūras uzdevums un citu iesniegto noteikumu derīguma termiņš attiecīgi pagarinās

Būvprojekts akceptēšanai ir jāiesniedz plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU) derīguma termiņa laikā. Nav noteikts normatīvajos aktos laiks, kurā jāveic kļūdu labojumi. Galvenais, lai atkārtoti iesniedzot akceptēt būvprojektu, būtu derīgs Būvvaldes izsniegtais PAU.

 

 

17. Vai iesniedzot KAC projektu, jāuzrāda īpašuma tiesību dokumentu u.c. oriģināli?

Ja pēc plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU) izsniegšanas ir mainījies Pasūtītājs, tad būvprojekta sastāvā ir jāievieto dokumenti, uz kuru pamata mainījies pasūtītājs. Dokumentu kopijām jābūt apliecinātām atbilstoši Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumiem Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”. Tikai apliecinātām kopijām ir juridisks spēks. Būvvaldē var iesniegt neapliecinātas kopijas tikai tad, ja tiek uzrādīts dokumenta oriģināls. Būvprojekta sastāvā esošajiem dokumentiem jābūt oriģināliem vai to apliecinātām kopijām.

 

 

18. Vai ir iespējams Būvvaldes mājas lapā izvietot normatīvo aktu sarakstu pēc principa www.likumi.lv , t.sk. pēc projektu veidiem?

Būvvaldes mājas lapā ir uzskaitīti būtiskākie normatīvie akti būvniecības jomā. Precīzu normatīvo aktu uzskaiti, kuri izdoti pamatojoties uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, var iegūt interneta lapā www.likumi.lv. Tā pat Ekonomikas ministrijas mājas lapā www.em.gov.lv ir uzskaitīti normatīvie akti būvniecības jomā

 

 

19. Vai varētu būt iespēja projekta iesniedzējam saņemt projekta izskatīšanas laikā radušās piezīmes, lai būtu iespējams tā paralēli izskatīšanai novērst ?

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma arī informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai. Informācija līdz Būvvaldes lēmuma pieņemšanai, ir Būvvaldes iekšēja informācija (piem., lēmuma projekts). Iespēju robežās Būvvalde informēs pasūtītāju vai tā pilnvaroto personu (projektētāju) par trūkumu novēršanu, ja to novēršanai nav jāpārstrādā projekts (t.i., trūkumus var novērst Būvvaldē uz vietas, piem., nav projektētāja vai pasūtītāja paraksts, nav sanumurētas lapas).

 

 

20. Kā varētu piefiksēt sarunu starp arhitektu un Būvvaldes darbinieku. Vai būtu iespējams sarunas galveno domu piefiksēt uz papīra un paprasīt no Būvvaldes darbinieka parakstu ?

Konsultācijās starp Būvvaldes darbiniekiem un apmeklētājiem ir viedokļu apmaiņa, tām nav juridiska spēka un tas nav oficiāls Būvvaldes viedoklis. Strīdus gadījumā jebkuram ir tiesības iesniegt rakstveida iesniegumu un pieprasīt rakstveida Būvvaldes atbildi. Tā pat ir tiesības iesniegt rakstveida sūdzības par Būvvaldes darbiniekiem, kuru rīcība nav bijusi ētiska.

 

 

21. Kādas kļūdas projektā tiek uzskatītas par būtiskām, kuru dēļ tiek sagatavots negatīvs administratīvais akts un kādas kļūdas ir nebūtiskas, kuras lūgs izlabot ?

Izlabot var tikai tādas kļūdas, kuru novēršanai nav nepieciešams pārstrādāt būvprojektu un kuras var novērst (piemēram, nav datuma, nav projektētāja paraksts, projektā ir neatrunāti labojumi, nav numurētas lapas). Ja ir atteikts akceptēt projektu un kļūdas var novērst, nepārstrādājot būvprojektu, pasūtītājam ir tiesības Būvvaldē iesniegt rakstveida iesniegumu un lūgt Būvvaldē uz vietas atrunāt labojumus Būvvaldes rīcībā esošajā būvprojektā, attiecīgi parakstoties par kļūdu labojumiem, kā arī tiesības lūgt atkārtoti izskatīt būvprojektus, iesniedzot pārējos izlabotos eksemplārus nesagatavojot jaunu Būvvaldes eksemplāru.