Kultūras pieminekļi

Versija drukāšanai

Kultūras pieminekļu meklētājs

Aizsargājamās apbūves teritorijas Rīgā

  • UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts (nr.852) "Rīgas vēsturiskais centrs "
  • UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta (nr.852) "Rīgas vēsturiskais centrs " aizsardzības zona.

Attīstības priekšlikumu īstenošanas kārtību UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objektā (nr.852) "Rīgas vēsturiskais centrs " un tā aizsardzības zonā reglamentē:

  • „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” (2003);
  • Ministru kabineta  08.03.2004. noteikumi nr.127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”;
  • Rīgas domes 07.02.2006. saistošie noteikumi Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautās apbūves aizsardzības teritorijas:

Nr.7442.  Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs".
Nr.7443. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Pārdaugavas apbūves fragments".
Nr.7444. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Mežaparks".
Nr.8327 Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Ķīpsalas vēsturiskā apbūve".
Nr.8583.Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Kalnciema ielas koka apbūve".

Attīstības priekšlikumu īstenošanas kārtību valsts aizsargājamos objektos nosaka likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1992).

Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam iekļautās apbūves aizsardzības teritorijas :

  • Āgenskalns
  • Bolderāja
  • Čiekurkalns
  • Dzegužkalns-Nordeķi
  • Jaunmīlgrāvis (Ezera iela)
  • Maskavas priekšpilsēta
  • Pleskodāle
  • Sarkandaugava
  • Teika
  • Torņakalns
  • Vecāķi
  • Vecdaugava (Airu iela)
  • Vecmīlgrāvis (Emmas iela)
  • VEF rūpnieciskā apbūve
  • Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskā kompleksa teritorija

    Rīgas attīstības plānā 2006.-2018.gadam iekļautajās apbūves aizsardzības teritorijās būvniecībā jāievēro Rīgas domes 20.12.2005. saistošie noteikumi Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" (ar grozījumiem, kas veikti  18.08.2009.).

 

Nolikums par arhitektoniski - māksliniecisko inventarizāciju

  1. Šis nolikums formulē saturu un prasības arhitektoniski-mākslinieciskajai inventarizācijai.
  2. Arhitektoniski-mākslinieciskā inventarizācija tiek veikta, lai noskaidrotu objektu kultūrvēsturisko vērtību kā arī atsevišķu tajā esošo daļu vērtību un nozīmi.
  3. Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu var pieprasīt Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa būvatļaujā vai citos dokumentos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu par ēku tālāku izmantošanu, pārveidošanu vai nojaukšanu. Izpētes veikšanu var pieprasīt arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai pasūtīt objekta īpašnieks pēc savas iniciatīvas.
  4. Arhitektoniski - māksliniecisko inventarizāciju var veikt arhitekti, mākslas vēsturnieki vai arī projektēšanas biroji ar pieredzi ēku restaurācijā vai vēsturisko celtņu izpētē (informācija par iepriekšējo pieredzi pievienojama inventarizācijas sējumam).
  5. Arhitektoniski-mākslinieciskās inventarizācijas saturs un prasības pret to nemainās atkarībā no objekta rakstura, mainās tikai tās apjoms atkarībā no apskatāmo būves daļu klātbūtnes objektā. Arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju var veikt gan visas ēkas apjomā, gan tikai tās daļā, gan inventarizēt tikai atsevišķas ēkas detaļas, kā piemēram, logus, durvis, interjera plastiskās apdares detaļas, atsevišķu telpu apdari u.c.
  6. Arhitektoniski - mākslinieciskajā inventarizācijā jāiekļauj:

    6.1. tekstuāls apraksts ar ievadu, vēsturiskām ziņām, inventarizācijā konstatētā materiāla analīzi, secinājumiem un rekomendācijām.

    6.2. vēsturisko ziņu apskatā minēto projektu, plānu un citu ar objektu saistīto vēsturisko attēlu kopijas;

    6.3. objekta plāni, fasādes un griezumi - tādā apjomā, lai paskaidrotu inventarizācijā konstatētos faktus un attēlotu informāciju par objektā konstatētajām arhitektoniskajām un mākslinieciskajām vērtībām, kā arī norādītiem fotofiksācijas kadru uzņemšanas punktiem;

    6.4. atsevišķu būtisko detaļu acu uzmērījuma skicēm, vai vienkāršiem šabloniem, kuru uzņemšana neprasa īpaši daudz laika;

    6.5. objekta fotofiksācija - tādā apjomā, kas parāda tekstā minētās detaļas, kā arī sniedz pilnīgu priekšstatu par objektu.

  7. Tekstuālo informāciju jāsniedz literāros teikumos, skaidri saprotamā stāstījuma formā norādot atsauces uz avotiem un saistot ar materiālā pievienotajiem grafiskajiem un fotoattēliem. Ievadā jānorāda ziņas par arhitektoniski -mākslinieciskās inventarizācijas veikšanas laiku, pasūtītāju, izpildītājiem un apstākļiem, kādos darbi norisinājušies. Objekta rašanās vēstures aprakstā jāiekļauj ziņas par ēkas celšanas laiku, cik precīzi vien tas ir iespējams, autoru un pasūtītāju jeb īpašnieku, ja tāds ir zināms, kā arī citas ar ēkas būvēšanu un pastāvēšanu saistītas ziņas no arhīviem, publikācijām un citiem rakstītiem avotiem.
  8. Visiem pievienotajiem vēsturiskajiem attēliem jābūt ar anotācijām un norādēm uz avotu.
  9. Arhitektoniski - mākslinieciskās inventarizācijas aprakstā jāiekļauj ziņas par materiālu, kādā objekts būvēts, ziņas par ēkas pagrabu, cokolu, fasādes sienām, jumtu, durvīm, logiem, to datējumiem un detaļām. Aprakstā jāiekļauj ziņas par ēkas vai objekta plānojumu un funkcionālo izmantošanu, izmaiņām tajā, kā arī ziņas par telpu apdari: grīdu iesegumu, tā veidiem un tipiem, sienu un griestu apdari, un vērtīgāko apdares paraugu analīzi un datējumiem, cik tas konstatējams, neveicot zondāžas objektā. Aprakstam jāsniedz ziņas arī par objektā redzamajām konstrukcijām jumtā un pārsegumos, to datējumiem un piederību ēkas celšanas laikam. Inventarizācijas aprakstā jāietver arī secinājumi, sniedzot objektā esošā materiāla kultūrvēsturisko novērtējumu, kā arī visa objekta kultūrvēsturisko novērtējumu. Aprakstā jāiekļauj arī rekomendācijas, norādot tās vērtīgās detaļas, kuru zaudēšana, pārveidošana vai aizvākšana no objekta ir pilnīgi nepieļaujama.
  10. Plāniem, fasādēm un griezumiem jābūt mērogā 1:100. Plānos vai fasādēs norādītajiem apzīmējumiem jāsniedz skaidrojums lapas malā vai uz atsevišķas, sējumā ievietotas, lapas. Plānu materiālā ar atsevišķiem apzīmējumiem jānorāda telpu numerācija, grīdas iesegums (parkets, dēļi, flīzes vai citi segumi), sienu plaknes ar vērtīgu dekoru, griestu plaknes ar dekoru, griestu ieloču atrašanās vietas, logu tipi ar numuriem, durvju tipi ar numuriem, kā arī citas objekta vērtību veidojošas detaļas. Inventarizācijas materiālā jāpievieno arī logu un durvju pārskata tabulas, kur logu un durvju tipi attēloti mērogā 1:50.
  11. Fotofiksācijas attēliem jābūt numurētiem un anotētiem. Inventarizācijas materiālos pievienotajā fotofiksācijas shēmā fotografēšanas punkti jānorāda ar atvērtu leņķa apzīmējumu vai bultiņu fotografētā sižeta virzienā. Pie punkta jānorāda fotoattēla numurs. Anotācijām jābūt minimāli nepieciešamā apjomā un saprotamām.
  12. Fotofiksācijai jāparāda objekta ārējie un iekšējie kopskati, logi, to tipi un detaļas (profili, metāla furnitūra), iekšdurvis, ārdurvis, to tipi un detaļas, vērtīgākie grīdu iesegumi, vērtīgie sienu krāsojumi un cita apdare (paneļi, apšuvumi u.c.), griestu ieloces profili un dekori, griestu rozetes un citi plastiski vai krāsoti dekori tajos, kā arī atsevišķas vērtīgas detaļas. Fotofiksācijā jāparāda arī ēku konstrukcijas, kur tās ir būtiskas vai arī ir atklātas apskatei.
  13. Arhitektoniski - mākslinieciskās inventarizācijas sējumi Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā jāiesniedz iesieti kartona vākos ar pārlīmētu muguriņu. Uz pirmā vāka jānorāda objekta adrese, inventarizētā objekta nosaukums un inventarizācijas veikšanas laiks.
  14. Šis nolikums attiecināms uz visiem objektiem, kuriem arhitektoniski-mākslinieciskās inventarizācijas veikšana ir pieprasīta būvatļaujā vai citos dokumentos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu par ēku tālāku izmantošanu, pārveidošanu vai nojaukšanu.

Nolikums par arhitektoniski - māksliniecisko izpēti

  1. Šis nolikums formulē saturu un prasības arhitektoniski-mākslinieciskajai izpētei.
  2. Arhitektoniski mākslinieciskās izpēte tiek veikta, lai noskaidrotu objektu kultūrvēsturisko vērtību kā arī atsevišķu tajā esošo daļu vērtību un nozīmi.
  3. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšanu var pieprasīt Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa būvatļaujā vai citos dokumentos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu par ēku tālāku izmantošanu, pārveidošanu vai nojaukšanu. Izpētes veikšanu var pieprasīt arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai pasūtīt objekta īpašnieks pēc savas iniciatīvas.
  4. Arhitektoniski māksliniecisko izpēti var veikt arhitekti, mākslas vēsturnieki vai arī projektēšanas biroji ar pieredzi ēku restaurācijā vai vēsturisko celtņu izpētē (informācija par iepriekšējo pieredzi pievienojama inventarizācijas sējumam).
  5. Arhitektoniski - mākslinieciskās izpētes saturs un prasības pret to nemainās atkarībā no objekta rakstura, mainās tikai tās apjoms atkarībā no apskatāmo būves daļu klātbūtnes objektā. Arhitektoniski - mākslinieciskā izpēte var tikt veikta gan visā ēkas apjomā gan skarot tikai atsevišķi interesējošus objekta aspektus, kā piemēram, interjera krāsotās apdares izpēti, logu ailu aizpildījuma izpēti, atsevišķu telpu būvstruktūras izpēti vai vēl citus. Atkarībā no pieejamajiem līdzekļiem, izpētes darbus var veikt atsevišķos posmos, izdalot atsevišķi vēsturisko izpēti, interjera izpēti, būvstruktūras izpēti, logu ailu aizpildījuma izpēti u.c. objekta aspektu izpēti.
  6. Pilna apjoma arhitektoniski - mākslinieciskajā izpēte sastāv no šādām daļām:
    6.1. tekstuāls apraksts ar ievadu;
    6.2. vēsturiskā izpēte ar izpētei pakļautā materiāla aprakstu, secinājumiem un rekomendācijām, kā arī izpētes gaitā savāktajiem attēliem, plāniem u.c. vizuāliem materiāliem.
    6.3. objekta uzmērījumu plāni, fasādes, griezumi, būtiskās detaļas;
    6.4. tekstuāla informācija ar objekta izpētei pakļauto daļu aprakstu, izpētē iegūtās informācijas aprakstu, secinājumiem un rekomendācijām;
    6.5. grafiskie materiāli, parādot plānus, fasādes un griezumus tādā apjomā, lai paskaidrotu izpētē konstatētos faktus un attēlotu informāciju par objekta arhitektoniskajām un mākslinieciskajām vērtībām, kā arī norādītu fotofiksācijas kadru uzņemšanas punktus;
    6.6. objekta fotofiksācija tādā apjomā, kas parāda tekstā minētās detaļas, kā arī sniedz pilnīgu priekšstatu par objektu un tajā konstatēto informāciju.
  7. Tekstuālo informāciju ar ievadu jāsniedz literāros teikumos, skaidri saprotamā stāstījuma formā, norādot atsauces uz avotiem un saistot ar materiālā pievienotajiem grafiskajiem vai foto attēliem. Ievadā jānorāda ziņas par arhitektoniski-mākslinieciskās izpētes veikšanas laiku, pasūtītāju, izpildītājiem un apstākļiem, kādos darbi norisinājušies.
  8. Objekta vēsturiskajā izpētē jāiekļauj ziņas par objekta rašanās vai celšanas laiku, cik precīzi vien tas ir iespējams, autoru un pasūtītāju jeb īpašnieku, ja tāds ir zināms, kā arī citas ar objekta rašanos, būvēšanu vai pastāvēšanu saistītas ziņas no arhīviem, publikācijām un citiem avotiem, starp kuriem var būt arī vēsturiski attēli un cita informācija. Visiem pievienotajiem vēsturiskajiem attēliem jābūt ar anotācijām un norādēm uz avotu.
  9. Objekta uzmērījumi atkarībā no konkrēto izpētes darbu posmiem var būt gan arhitketoniskā, gan arheoloģiskā precizitātē. Arhitektoniskie uzmērījumi pieļauj katru telpu uzskatīt par taisnstūrainu, bet grīdas, pārsegumus un pārsedzes par horizontālām. Arheoloģiskā līmeņa uzmērījumos telpu plānos jāiemēra diagonāles, kas ļauj parādīt mazākās neregularitātes telpu konfigurācijā, griezumos un pretskatos mērījumi jāveic izmantojot nospraustas horizontālas līnijas, kas ļauj konstatēt un nomērīt slīpumus pārsegumos, pārsedzēs, fasādēs u.c. arhitektūras detaļās. Objektu raksturojošo detaļu uzmērījumiem jāpievieno paskaidrojumi ar datējumiem, norādēm par atrašanos objektā, krāsojuma slāņu stratigrāfiju u.c. informāciju, kas ir būtiska objekta izpētei.
  10. Arhitektoniski - mākslinieciskajā izpētes aprakstā jāiekļauj informācija par materiālu, kādā objekts būvēts, ziņas par ēkas atsevišķām daļām, kā piemēram, pagrabu, cokolu, sienām, jumtu, durvīm, logiem, to pārveidojumiem un datējumiem. Izpētē jāiekļauj ziņas par ēkas vai objekta plānojumu, funkcionālo izmantošanu, izmaiņām tajā, kā arī ziņas par telpu apdari un tās izmaiņām. Izpētē ir jānoskaidro apdares tipus, veidus un paraugus, veicot zondāžas objektā, kā arī tos analizēt un datēt, izmantojot iespējamās ķīmiskās, fizikālās un citas metodes. Izpētē jānoskaidro informācija par objekta konstrukcijām, to datējumiem un piederību objekta celšanas vai citiem tā pastāvēšanas periodiem. Izpētes aprakstā jāietver secinājumi, sniedzot objektā esošā materiāla kultūrvēsturisko novērtējumu, kā arī visa objekta kultūrvēsturisko novērtējumu. Aprakstā jāiekļauj arī rekomendācijas, norādot tās vērtīgās detaļas, kuru zaudēšana, pārveidošana vai aizvākšana no objekta ir pilnīgi nepieļaujama.
  11. Grafiskie materiāli plānos, fasādēs un griezumos vai citos attēlos jāizgatavo mērogā, kurā grafiski vislabāk iespējams parādīt izpētē konstatēto. Grafiskajos materiālos izmantotajiem apzīmējumiem jāsniedz skaidrojums lapas malā vai uz atsevišķas, sējumā ievietotas lapas. Plānu materiālā ar atsevišķiem apzīmējumiem jānorāda telpu numerācija, atsegumu un fotofiksācijas vietas.
  12. Fotofiskācijas attēliem jābūt numurētiem un anotētiem. Izpētes materiālos pievienotajā fotofiksācijas shēmā fotografēšanas punkti jānorāda ar atvērtu leņķa apzīmējumu vai bultiņu fotografētā sižeta virzienā. Pie punkta jānorāda fotoattēla numurs. Anotācijām jābūt minimāli nepieciešamā apjomā un saprotamām.
  13. Arhitektoniski - mākslinieciskās izpētes sējumi Rīgas Kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa jāiesniedz iesietus kartona vākos ar pārlīmētu muguriņu. Uz pirmā vāka jānorāda objekta adrese, inventarizētā objekta nosaukums un inventarizācijas veikšanas laiks.
  14. Šis nolikums attiecināms uz visiem objektiem, kuriem arhitektoniski-mākslinieciskās izpētes veikšana ir pieprasīta būvatļaujā vai citos dokumentos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu par ēku tālāku izmantošanu, pārveidošanu vai nojaukšanu.