Purvciema un Dārzciema apkaimēs 713 ēkām paredzēta adresācijas maiņa

Versija drukāšanai
Purvciema un Dārzciema apkaimēs 713 ēkām  paredzēta adresācijas maiņa

Adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros no šā gada 10. oktobra līdz 08. novembrim norisinās publiskā apspriešana par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Purvciema un Dārzciema apkaimē. Konkrētajai publiskajai apspriešanai nodotas kopumā 713 ēkas un 251 zemes vienības, lai tām piešķirtu Ministru kabineta prasībām atbilstošas  adreses. Publiskās apspriešanas laikā pie ēku fasādēm, kuras skar adresācijas maiņa, tiks izvietoti informatīvie materiāli par piedāvāto jauno adresi, par ko iespējams izteikt argumentētu viedokli, aizpildot aptaujas anketu.

Detalizēta informācija par adresācijas sakārtošanas projektu, t.sk. konkrēto publisko apspriešanu un tai nodotajām adresēm, ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā – sadaļā „Adresācijas sakārtošanas projekts”. Šajā sadaļā pieejams “Adrešu meklētājs”, kurā, ievadot interesējošo adresi, var pārliecināties vai konkrētās publiskās apspriešanas ietvaros paredzēts to mainīt.

Personām, kurām ar informāciju ērtāk ir iepazīties klātienē, jāvēršas Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 vai Rīgas domes Klientu apkalpošanas centros Kungu ielā 7/9, Brīvības ielā 49/53, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rūpniecības ielā 21 vai Daugavpils ielā 3, kur pieejams Latvijas Vēstnesī 10.10.2017. publicēts Būvvaldes lēmuma teksts ar publiskajai apspriešanai nodoto adrešu uzskaitījumu (https://www.vestnesis.lv/op/2017/201.8 ) un aptaujas anketas viedokļa paušanai.

Aptaujas anketas iespējams aizpildīt elektroniski – portāla www.riga.lv sadaļas „E-pakalpojumi” apakšsadaļā „Sabiedrības līdzdalība” vai rakstveidā, adresējot tās Rīgas pilsētas būvvaldei Amatu ielā 4, Rīgā, LV–1050.

Pēc publiskās apspriešanas tiks apkopoti saņemto anketu rezultāti, un pieņemts Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums par adresācijas maiņu, kas oficiāli stāsies spēkā pēc publikācijas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Šobrīd adrešu piešķiršanu pēc vienota principa visā valsts teritorijā nosaka Ministru kabineta 03.11.2009. noteikumi Nr. 1269 „Adresācijas sistēmas noteikumi”. Šajos noteikumos ir noteikti adresācijas piešķiršanas pamatprincipi: administratīvajā teritorijā adrese nedrīkst atkārtoties, katram adresācijas objektam ir jābūt vienai individuālai adresi, un ēkām, kā arī apbūvei paredzētām zemes vienībām numuru piešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras ir iespējama piebraukšana.

Pēc adrešu maiņas informācija tiek nodota Valsts zemes dienestam, kas ir Valsts adrešu reģistra turētājs. Savukārt Zemesgrāmata  atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai saņem datus par īpašuma sastāvu un sastāvā esošo objektu adresēm bez īpašnieku starpniecības, uzreiz no Valsts adrešu reģistra, kā rezultātā automātiski tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas par adresi. Tātad – ja adrese ir mainīta, tad Zemesgrāmatā adreses pieraksts mainās automātiski.

Valsts adrešu reģistra informāciju savā darbā izmanto arī visi operatīvie dienesti un valsts iestādes, tādēļ īpašniekam tie par adreses maiņu nav jāinformē. Izņēmums ir Uzņēmumu reģistrs, kuru komersantam ir jāinformē par adreses maiņu, iesniedzot iesniegumu (adreses maiņa Uzņēmumu reģistrā ir bez maksas, ja pašvaldība par adreses maiņu ir pieņēmusi lēmumu).

Iedzīvotājiem būtiski apzināties, ka atbilstoši MK Noteikumu Nr. 698 „Adresācijas noteikumi” 32.punktam, ja adrese tiek mainīta, kā arī, ja precizēta pieraksta forma, līdz adreses maiņai izdotie dokumenti, piemēram, zemesgrāmatu apliecības, zemes robežu plāni, līgumi u. c. dokumenti, kuros ir fiksēta iepriekšējā adrese, joprojām ir spēkā esoši, un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai to paredz speciālais normatīvais akts. Norādāms, ka attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām, īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, kas mainīts netiek.

Tāpat būtiski saprast, ka adreses maiņas rezultātā deklarētā dzīves vietas adrese tiek aktualizēta automātiski bez personas starpniecības datu apmaiņas rezultātā starp valsts nozīmes reģistriem.  Tomēr, ja divām vai vairāk individuālajām dzīvojamajām mājām ir bijusi viena adrese, bet kādai no šīm ēkām adresācijas maiņas dēļ ir piešķirta cita adrese, iedzīvotājiem pašiem nepieciešams deklarēt dzīvesvietu no jauna. Dzīvesvietas jaunās adreses deklarēšana portālā Latvija.lv ir bez maksas. Savukārt, ja dzīvesvieta deklarēta daudzdzīvokļu mājā un ēkai adrese ir mainīta, dzīvesvietas deklarēšana no jauna nav jāveic, jo tā notiek automātiski.

Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi Būvvalde iesaka veikt ne ātrāk kā desmit darba dienas pēc lēmuma par adresācijas maiņu publicēšanas Latvijas Vēstnesī, lai Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būtu nodrošināta aktuāla informācija par pareizām iedzīvotāju dzīvesvietu deklarētajām adresēm. Pārbaudi var veikt elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu „Mani dati Iedzīvotāju reģistrā”, vai arī vēršoties Rīgas pilsētas Iedzīvotāju dzīvesvietas reģistrācijas nodaļās

Plašāka informācija ir pieejama Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā, sadaļa “Adresācijas sakārtošanas projekts”: http://www.rpbv.lv/adreses

Neskaidrību gadījumā aicinām apmeklēt Būvvaldes speciālistiem klātienē, lai katram interesentam individuāli tiku izskaidrota konkrētās adreses maiņas nepieciešamība un pamatojums, kā arī sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem. Tikšanās ar speciālistiem iespējama Būvvaldes Adresācijas nodaļas apmeklētāju pieņemšanas laikos – pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 14:00-18:00 Daugavpils ielā 31, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105800 vai 67181431.

Papildu informācija:
Ilze Žūka
Rīgas pilsētas būvvalde
Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr. +371 67105933; Mob. tālr. +371 26617064
E-pasts: ilze [dot] zuka [at] riga [dot] lv