Priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem 2014.-2015. gads

Versija drukāšanai

Būvniecība

Nr.p.k. Problēmjautājums Būvvaldes vēstule Institūcija, kurai sniegts priekšlikums Sniegtais priekšlikums Rezultāts
1. Par būvinspektora iekļūšanu būvēs un zemes gabalu teritorijā.
Būvniecības likuma 18.panta trešā daļa nosaka, ka būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi būvdarbu, kā arī tās ekspluatācijas laikā. Tomēr praksē būvvaldēm trūkst administratīvo instrumentu, lai iekļūtu būvēs, ja īpašnieks būvinspektoru neielaiž privātīpašumā. Valsts policijai nav tiesiska pamata bez attiecīgā nekustamā īpašuma valdītāja vai dzīvojamā telpā dzīvojošo atļaujas iekļūt un apskatīt publiski pieejamas vietas (dzīvojamās un citas telpas), sniedzot palīdzību būvvaldei minētās vietas apsekošanai.
13.05.2014. Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija Rīgas pilsētas būvvalde izteica priekšlikumu, ka ir nepieciešams noteikt mehānismu, kā būvinspektoram iekļūt būvobjektā, lai varētu īstenot ar normatīvajiem aktiem uzlikto funkciju veikšanu. Rīgas pilsētas būvvalde lūdza izvērtēt nepieciešamību likumā “Par policiju” iekļaut tiesību normu, kas noteiktu policijas darbinieka papildpienākumu palīdzēt būvinspektoriem iekļūt būvēs un zemes gabalu teritorijās (ja nepieciešams, lietojot fizisku spēku), lai nodrošinātu būvinspektoru tiesības pārbaudīt būvi būvdarbu, kā arī tās ekspluatācijas laikā, ja ir pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību, kas var apdraudēt citu personu dzīvību, veselību vai īpašumu vai kas var apdraudēt būves vai apkārtējo būvju mehānisko stiprību, stabilitāti vai ugunsdrošību.
Saskaņā ar likumu “Par policiju” 11.panta 10.punktu policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt būvinspektoriem — iekļūšanā būvēs un zemes gabalu teritorijās, ja ir pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību, kas var apdraudēt citu personu dzīvību, veselību vai īpašumu.
Priekšlikums ņemts vērā
2. Par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtība”.
Ministru kabineta noteikumos “Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtība” 8. punkts nosaka divu veidu lēmumus:
1) lēmums par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību (pieņem viena mēneša laikā, izskatot būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā);
2) lēmums par publiskās apspriešanas uzsākšanu (pieņem būvvalde piecu darba dienu laikā, izvērtējot pasūtītāja iesniegtos publiskās apspriešanas materiālus).
Minēto noteikumu projekts neparedz lēmumu par būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai, līdz ar to jāprecizē 5. punkts.
Minēto noteikumu 10.2.2. apakšpunkts nosaka, ka aptaujas lapā norāda, vai iecere tiek atbalstīta vai noraidīta. Būvvaldes ieskatā šādi nebūtu pareizi formulēt jautājumu, jo lielākoties personas noraida būvniecības ieceres, bet tas nevar būt par pamatu atteikumam izsniegt būvatļauju.
Minēto noteikumu 21. punkts nosaka, ka pēc būvniecības ieceres publiskās apspriešanas katra pašvaldība, kuru ietekmē būvniecības iecere, var pieņemt lēmumu gan par būvniecības ieceres atbalstīšanu, gan neatbalstīšanu. Būvvalde vērš uzmanību, ka pēc publiskās apspriešanas procedūras pabeigšanas nevar tikt pieņemt lēmums par būvniecības ieceres neatbalstīšanu (noraidīšanu), pamatojoties tikai uz publiskajā apspriešanā saņemtajiem viedokļiem. Tas ir jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību. Pēc būtības būvvaldei pēc publiskās apspriešanas materiālu apkopošanas ir jāpieņem lēmums izsniegt būvatļauju, kurā var izvirzīt papildus nosacījumus.

 

22.09.2014. Latvijas pašvaldību savienība Rīgas pilsētas būvvalde izteica priekšlikumu Ministru kabineta noteikumu “Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtība” projektā paredzēt termiņu, kura laikā jāuzsāk publiskā apspriešanas procedūra, kā arī sekas, ja šajā termiņā netiek uzsākta publiskās apspriešanas procedūra. Būvvaldes ieskatā tie varētu būt ne vairāk kā divi mēneši no lēmuma par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību pieņemšanas. Ja šajā termiņā netiek uzsākta publiskā apspriešana, būvvalde pieņem lēmumu atteikumu izsniegt būvatļauju. Tas neliedz pasūtītājam no jauna iesniegt būvvaldē iesniegumu izvērtēt būvniecības ieceri un būvprojektu minimālā sastāvā, tai pat laikā šajos gadījumos būvvalde no jauna izvērtēs būvniecības ieceri – ja nebūs mainījušies tiesiskie un faktiskie apstākļi (piem., pašvaldības teritorijas plānojums un apbūves noteikumi), tad var atkārtoti pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību. Būvvalde rosina:
1) 5. punktā vārdus „nodošanu publiskai apspriešanai” aizstāt ar vārdiem „publiskās apspriešanas uzsākšanu”.
2) Papildināt Noteikumu 6. punktu ar teikumiem „Publiskā apspriešana jāuzsāk ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc būvvaldes lēmuma par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas nepieciešamību pieņemšanas. Ja šajā termiņā netiek uzsākta publiskā apspriešana, būvvalde pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt būvatļauju.”;
3) Papildināt 9. punktu ar vārdiem „un termiņu, kura laikā jāuzsāk publiskā apspriešana un jāiesniedz šo noteikumu 10. punktā norādītie dokumenti saskaņošanai”;
4) 10. punkts aiz vārda „apspriešanu” jāpapildina ar vārdu „nepieciešamību”.
5) gan 10.2.2., gan 10.2.5. apakšpunktā vārdu „noraidīta” aizstāt ar vārdiem „izteikti iebildumi, priekšlikumi”.
6) 13. punktā svītrot vārdu „dokumentāciju”, bet vārdus „norises vietā” aizstāt ar vārdiem „prezentācijas norises vietā un laikā”. Tā kā iesniegtie dokumenti var saturēt ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā informāciju par personas privāto dzīvi, kura nav izpaužama bez šīs personas rakstveida piekrišanas, Būvvalde rosina grozīt šo punktu.
7) 14. punktu aiz vārda „zemesgabalā” papildināt ar vārdiem „publiski redzamā un pieejamā vietā”, bet aiz vārda „būvtāfeli” papildināt ar vārdiem „no ūdensnecaurlaidīga un apkārtējās vides ietekmi noturīga materiāla”.
8) 15.3. apakšpunkts paredz, ka ikvienai personai publiskās apspriešanas laikā ir tiesības pieaicināt kompetentu institūciju pārstāvjus, lai izvērtētu būvniecības ieceri. Nav skaidrs, kas ir šīs kompetentās institūcijas. Turklāt Noteikumu 7.punkts paredz būvvaldei tiesības pieprasīt būvniecības ierosinātājam iesniegt jau papildus informāciju par būvniecības ieceri.
9) 16.1. apakšpunkts pirms vārdiem „un ekspertu” papildināt ar vārdiem „šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētās atsauksmes, priekšlikumus vai ierosinājumus”. Būvvalde uzsver, ka 15.4. apakšpunkts pieļauj dažādā veidā izteikt savu viedokli par būvniecības ieceri, ne tikai aizpildot aptaujas anketas. Līdz ar to visi viedokļi būtu jāapkopo.
10) precizēt 21. punktu.
11)  Noteikumu projektā nav ietverti pārejas noteikumi attiecībā uz jau iesāktajām publiskās apspriešanas procedūrām (kur līdz šim būvvaldes gatavoja gala ziņojumu, bet publiskās apspriešanas rezultātus skatīja un vērtēja pašvaldību domes sēdē).
Priekšlikumi ņemti vērā
3. Par energoapgādes objekta jaunu ierīkošanu un esoša objekta pārbūves saskaņošanu ar zemes īpašniekiem.
Ja elektroapgādes komersantam ir tiesības jauna objekta ierīkošanai izmantot jebkuru zemi, saskaņojot ar zemes īpašnieku šo jauno objektu ierīkošanas nosacījumus, nav skaidrs, vai elektroapgādes komersantam ar zemes īpašnieku ir jāsaskaņo konkrētā vieta, kurā plānots ierīkot objektu (aizņemtā zemes gabala platība), vai arī jāsaskaņo šī objekta ierīkošanas nosacījumi.
Nav skaidrs, vai, veicot esošā elektrotīkla pārbūvi - demontējot esošus elektrotīklus un izbūvējot jaunus elektrotīklus daļēji arī citā vietā, attiecībā uz jaunā elektrotīkla ierīkošanu pārbūves ietvaros piemērojama Enerģētikas likuma 19. panta 1.1 daļa (saskaņošana ar izņēmuma gadījumiem) vai 1.2 daļa (kad par pārbūvi tikai jāinformē zemes īpašnieks).
Enerģētikas likuma 1.2 daļā attiecībā uz objekta pārbūvi (kuras rezultātā var gan palielināties esošā objekta aizsargjosla, gan zeme var tikt apgrūtināta ar jaunu objektu citā vietā, kuram attiecīgi noteikta aizsargjosla) nav atrunāts izņēmuma gadījums, kad šāda pārbūve būtu saskaņojama ar zemes īpašnieku.
Būvvaldei nepieciešams saņemt Ekonomikas ministrijas viedokli jautājumā par to, vai Būvvalde ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri objekta ierīkošanai vai paplašināšanai uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, ja energoapgādes komersants Būvvaldi rakstveidā informējis, ka pārvaldītājs MK noteikumos Nr. 1361 noteiktajā kārtībā nav informējis objekta būvniecības ierosinātāju par lēmumu pieņemšanu, tādējādi uzskatot, ka daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki ir saskaņojuši projektu.
04.02.2015. Ekonomikas ministrija Tā kā praksē rodas neskaidrības ar Enerģētikas likuma 19. panta piemērošanu, Būvvalde lūdz Ekonomikas ministriju izvērtēt nepieciešamību izstrādāt grozījumus Enerģētikas likuma 19. pantā.
Būvvaldes priekšlikumi Enerģētikas likuma 19. panta grozījumiem:
1) 1.1 daļas ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
„Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu vai energoapgādes objektu pārbūvi, ja pārbūves ietvaros tiek pārvietots energoapgādes objekts, mainīts energoapgādes objekta izvietojums vai ierīkots jauns energoapgādes objekts, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai vai esošo energoapgādes objektu pārbūvei, ja pārbūves ietvaros tiek pārvietots energoapgādes objekts, mainīts energoapgādes objekta izvietojums vai ierīkots jauns energoapgādes objekts, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:”.
2) 1.2 daļā vārdu „rekonstrukcija” attiecīgajā locījumā aizstāt ar vārdu „pārbūve” attiecīgajā locījumā.

20.04.2015. BV-15-10983-sd EM sniedza atbildi, ka piekrīt terminoloģijas saskaņošanai ar jauno Būvniecības likumu, bet nepiekrīt pārējiem priekšlikumiem, jo energoapgādes objektu pārbūves kārtības maiņa uz ierobežotāku regulējumu radītu nelabvēlīgu ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. radītu sarežģījumus un apdraudējumus arī Rīgas pilsētā esošo fizisko un juridisko personu elektroapgādei.
Grozījumi nav izstrādāti
4. Par būvdarbiem dzīvoklī, kuram nav atvērts atsevišķs nekustamā zemesgrāmatu nodalījums.
Būvniecības ieceres realizācija dzīvoklī, kuram ir piešķirts savs kadastra apzīmējums, bet nav atvērts atsevišķs zemesgrāmatu nodalījums, ir apgrūtināta ar apstākli – nepieciešamību saskaņot būvniecības ieceri ar visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem (piemēram, ģipškartona sienas izbūvei). Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad būvniecības ieceres, kas paredz būvdarbus dzīvoklī, kuram nav atvērts atsevišķs zemesgrāmatu nodalījums, realizācija ir atkarīga no pārējo dzīvojamās mājas kopīpašnieku gribas arī tādiem būvdarbiem, kas neskar ne dzīvojamās mājas nesošās konstrukcijas, ne koplietošanas inženierkomunikācijas, ne atsevišķā dzīvokļa norobežojošās sienas, t. i., nemainot tā platību.
06.02.2015. Ekonomikas ministrija Būvvalde 13.06.2013. ir nosūtījusi Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai vēstuli Nr. BV-13-6030-nd „Par būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos” ar lūgumu izskatīt iespēju ierosināt Civillikuma grozījumus vai izstrādāt jaunu likumprojektu, nosakot, ka kopīpašnieks, kuru lietošanā ir nodots dzīvoklis, var veikt tā pārbūvi bez pārējo piekrišanas tiktāl, ciktāl tas neskar ar visas mājas ekspluatāciju saistītos elementus, nepalielinot lietošanā nodotā dzīvokļa kopējo platību vai diferencēt šāda veida gadījumus, nosakot par tiesiski pietiekamu procentuālo saskaņojumu.
Būvvalde lūdz izvērtēt iespēju mainīt esošo tiesisko regulējumu, attiecinot Dzīvokļu īpašuma likuma noteikumus arī uz tiem dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir piešķirts savs kadastra apzīmējums, bet nav atvērts atsevišķs zemesgrāmatu nodalījums.
Tieslietu ministrija sniegusi viedokli, ka esošais regulējums ir pietiekams, un grozījumi nav nepieciešami.
Grozījumi nav izstrādāti
5. Attiecībā uz dzīvojamās mājas iekšējās nesošās sienas atsevišķā dzīvokļa īpašumā pārbūvi.
Līdzšinējā prakse pierāda, ka vienas daudzstāvu dzīvojamās mājas kopīpašnieku skaits ir liels (50, 100 un vairāk). Līdz ar to atsevišķa dzīvokļa īpašniekam sienas pārbūvei atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 10. punktam un 17. panta devītajai daļai būtu jāsaņem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, saskaņojums (attiecīgi, 26, 51 un vairāk). Būvvaldes ieskatā šāds administratīvais slogs privātpersonai ir liels, un konkrētajā gadījumā to vajadzētu samazināt.
13.02.2015. Ekonomikas ministrija Būvvalde ieskatā attiecībā uz sienas pārbūvi būtu jāveic grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā – jāparedz cita kārtība, – ja privātpersona (būvniecības ierosinātājs) vēlas realizēt sienas pārbūvi (neskarot dzīvojamās mājas ārējās nesošās konstrukcijas un atsevišķa dzīvokļa īpašuma norobežojušās sienas), būvniecības ierosinātājam, nevis jāsaņem dzīvojamās mājas kopīpašnieku kopības piekrišana, bet jāsaņem būvinženiera tehniskais slēdziens par būvniecības ieceres realizācijas pieļaujamību un to drošību. Līdz ar to konkrētas būvniecības ieceres realizācija tiktu vērtēta kopsakarā ar dzīvojamās mājas faktisko tehnisko stāvokli. Attiecīgi vienlaicīgi tiktu arī vērtēta plānoto būvdarbu ietekme uz dzīvojamās mājas nesošajām konstrukcijām (izturību, drošību u. tml.).
18.03.2015. EM viedoklis, ka izvērtēs priekšlikumu.
Grozījumi nav izstrādāti
6. Attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanas saņemšanu veiktajām pārbūvēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienā kāpņu telpā.
Būvvaldes līdzšinējā prakse parādīja, ka par pārbūvēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienā kāpņu telpā pēc būtības izlemj dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kas dzīvo blakus kāpņu telpās. Piemēram, ja daudzdzīvokļu māja ir rindu māja ar četrām kāpņu (ieejas) telpām (viena zemesgrāmata), un būvniecības iecere paredz būvdarbus pirmajā kāpņu telpā (piemēram, vienas koptelpas pārbūvi par frizētavu), tad šādas būvniecības realizācijai pietiek ar pārējo (otrās, trešās un ceturtās) kāpņu telpas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Līdz ar to veidojas situācija, kad par būvniecības ieceri lemj tie dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kurus tā skar mazāk salīdzinājumā ar tiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri dzīvo tieši tajā kāpņu telpā, kurā ir paredzēta būvniecības iecere.
13.02.2015. Ekonomikas ministrija Būvvalde izsaka priekšlikumu pieņemt Dzīvokļa īpašuma likumā grozījums, kas paredzētu izņēmuma ieviešanu no esošās kārtības jautājumā par dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu saņemšanas kārtību atjaunošanas un pārbūves būvdarbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienā kāpņu telpā. Proti, ja daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai ir vairākas kāpņu telpas, tad par pārbūvēm kādā kāpņu telpā lemj šīs kāpņu telpas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, t. i., jāsaņem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas vairākums no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļa īpašumi atrodas tajā dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kurā ir plānota būvniecības iecere.
18.03.2015. EM viedoklis, ka neatbalsta šo priekšlikumu.
Grozījumi nav izstrādāti
7. Par nepieciešamajiem grozījumiem speciālajos būvnoteikumos attiecībā uz būvju pieņemšanas ekspluatācijā termiņiem.
Būvvalde lūdz Ekonomikas ministriju izstrādāt grozījumus speciālajos būvnoteikumos attiecībā uz būvju pieņemšanu ekspluatācijā termiņiem.
Būvvaldei no 01.10.2014. jāpieņem ekspluatācijā gan pirmās grupas būves, gan vienkāršotās atjaunošanas darbi ēkās, gan būvju konservācijas darbi, gan nojaukšanas darbi, tad Būvvaldei ir ļoti būtiski pieaudzis darba apjoms un nav iespējams iekļauties speciālajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos.
Ar jauno Būvniecības likumu būvvaldēm uzlikts papildus jauns pienākums – izskatīt būvuzraudzības plānus, kā arī kontrolēt būves ekspluatāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem attiecībā uz būves drošumu, savukārt ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” būvvaldēm uzlikts par pienākumu veikt būvobjektu apsekošanu atbilstoši būvuzraudzības plānam, kā arī veikt būvobjektu apsekošanu pirms būvatļaujas izsniegšanas.
27.05.2015. Ekonomikas ministrija Būvvalde norāda, ka tā nespēj speciālajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos savlaicīgi pieņemt ekspluatācijā būves un būvdarbus, līdz ar to Būvvalde lūdz Ekonomikas ministriju izstrādāt grozījumus speciālajos būvnoteikumos, pagarinot otrās un trešās grupas būves pieņemšanas ekspluatācijā termiņu – līdz vienam mēnesim vai nosakot dažādus termiņus otrās un trešās grupas būvju pieņemšanai ekspluatācijā atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes, kā arī nosakot citu būvdarbu pieņemšanas termiņu no 5 darbdienām uz 14 dienām. Grozījumi nav izstrādāti
8. Par grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”. 27.03.2015. Latvijas pašvaldību savienība

Ekonomikas ministrija
Būvvalde norāda uz nepieciešamību grozīt:
1) Nav skaidrs, vai būvniecības ieceres dokumentiem saistībā ar būvniecību vienkāršotā kārtībā (apliecinājuma kartei, ēkas fasādes apliecinājuma kartei) var veikt izmaiņas. Saskaņā ar VBN 66. un 67.punktu pirmās grupas būvēm pieļaujamas izmaiņas sākotnējā iecerē, otrās un trešās grupas būvēm var pasūtīt izmaiņas būvprojektā. Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 13.punktu būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums. Tādējādi secināms, ka ar terminu „būvprojekts” Būvniecības likuma kontekstā saprotams jebkuras būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums, ne vis tikai otrās un trešās grupas būvēm nepieciešamais būvprojekts, kuru iesniedz būvatļaujas saņemšanai kā arī izpildot būvatļaujā norādītos projektēšanas nosacījumus. Būtu nepieciešams papildināt VBN 6.nodaļu ar tiesību normu (piemēram, papildinot 66.punktu), kas nosaka, ka arī pirmās, otrās un trešās grupas būvju būvniecības sākotnējā iecerē, kura tiek akceptētā vienkāršotā kārtībā, ir pieļaujamas izmaiņas, ievērojot Būvniecības likuma 17.panta 2.1 daļā minētos nosacījumus.
2) Rosina 79.punktu izteikt šādā redakcijā: „79. Būvatļaujā norādītie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ir jāizpilda speciālajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā” un papildināt VBN ar jaunu punktu šāda redakcijā: „Ja pasūtītājs projektēšanas vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumus neizpilda noteiktajos termiņos, būvatļauja pēc minētā termiņa ir spēkā neesoša”. Uzliekot būvvaldēm pienākumu atcelt būvatļauju, kurām beidzies termiņš nosacījumu izpildei, būvvaldēm tiek uzlikt nesamērīgs slogs pieņemt atsevišķus lēmumu par būvatļaujas atcelšanu, zinot, ka tā pat pasūtītājs nav tiesīgs veikt būvdarbus, jo nav izpildīti būvatļaujā ietvertie nosacījumi. Turklāt, ja beidzies termiņš projektēšanas nosacījumu izpildei, VBN neuzliek par pienākumu atcelt būvatļauju, bet beidzoties būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņa, uzliek. Nav saprotams, ko atrisinās būvvaldes lēmums par būvatļaujas atcelšanu. Saskaņā ar būvniecības procesu līdz 01.10.2014. būvvaldēm nebija pienākuma atcelt starplēmumus (plānošanas un arhitektūras uzdevumu, akceptēto tehnisko projektu, ja tiem beidzās derīguma termiņš).
3) Papildināt VBN ar jaunu 146.1 punktu šādā redakcijā: “146.1 Būvniecības kontrolējošām iestādēm ir tiesības ierosināt būvspeciālistu būvprakses sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu, ja būvdarbu laikā būvspeciālisti neveic šajos būvnoteikumos noteiktos pienākumus”. Šādas tiesības ir citiem būvniecības dalībniekiem - VBN 101.1., 114.6., 126.4.apakšpunkts.
4) Svītrot 158.1.apakšpunktā vārdus „un tas ir fiksēts būvvaldes lēmumā”.
5) 166.punktu aiz vārda „stāšanās” papildināt ar vārdiem „plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā”.
6) Papildināt 169.pantu aiz vārda „projektu” ar vārdiem „Plānošanas un arhitektūras derīguma termiņa laikā”.
7) 170.punktā aiz vārdiem „pamatojoties uz būvvaldē” svītrot vārdu „akceptēta”, bet vārdus „un nav pagarināts akceptētā tehniskā projekta derīguma termiņš” aizstāt ar vārdiem „vai nav beidzies akceptētā tehniskā projekta pagarinātais derīguma termiņš”
8) Nav skaidrs, pie kādas grupas būvēm pieskaitāmi iekšējie inženiertīkli. VBN 1.pielikumā nav uzskaitīts, kas liek domāt, ka tie pieskaitāmi otrās grupas būvēm, kam nepieciešam būvatļauja, tai pat laikā speciālajos būvnoteikumos tiek atsevišķi izdalīti iekšējie inženiertīkli, kuru būvniecība paredzēta vienkāršotā kārtībā, izdarot akceptu apliecinājuma kartē inženierbūvei.
9) Lūdz VBN 1.pielikuma pirmās grupas inženierbūvi „Stacionārie reklāmas un informācijas stends ar augstumu līdz 2,5 m” papildināt ar piezīmi (zvaigznīti), ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama stacionāro reklāmas un informācijas stendu ar augstumu līdz 2,5 m (bez elektrības pieslēguma) novietošanai un to veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē reklāmas objekta izvietošanu ar piesaisti zemei.
Priekšlikums ņemts vērā, izstrādājot grozījumus VBN
9. Par grozījumiem Būvniecības likumā attiecībā uz aizliegumu veikt būvniecību.
Būvvalde lūdz izvērtēt priekšlikumu Būvniecības likumā ietvert tiesību normu, kas noteiktu pašvaldībai tiesības pieņemt lēmumu aizliegt zemes gabalā ierosināt un turpināt būvniecību morāli ētisku apsvērumu dēļ.
01.06.2015. Ekonomikas ministrija

Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija
Ekonomikas ministrija sniedz viedoklis, ka būvniecību var apturēt, ja neizpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības. Lai Būvniecības likumā iekļautu jaunu normu, kas aizliegtu būvniecību nekustamajā īpašumā morāli ētisku apsvērumu dēļ un pašvaldība varētu pieņemt objektīvu lēmumu, būtu nosakāmi skaidri definēti kritēriji, pēc kuriem varētu pieņemt lēmumu par būvniecības aizliegumu. Gadījumā, ja piedāvātais priekšlikums ir saistīts ar vienu notikušu gadījumu, Ekonomikas ministrijas ieskatā no sākuma būtu izmantojami pašreiz pašvaldības rīcībā pieejamie instrumenti, piemēram, pašvaldībai lemjot par nekustamo īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam. Grozījumi nav izstrādāti

 

Reklāma

Nr.p.k. Problēmjautājums Būvvaldes vēstule Institūcija, kurai sniegts priekšlikums Sniegtais priekšlikums Rezultāts
1. Par reklāmas objektu ar piesaisti zemei saskaņošanas kārtību.
Līdz šim Rīgas pilsētas būvvalde (turpmāk – Būvvalde) reklāmas objektu ar piesaisti zemei izvietošanas (nestacionāru, bez rakšanas darbiem) saskaņošanu veica atbilstoši Ministru kabineta 30.10.2012. noteikumu Nr. 732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” noteiktajai kārtībai.
Saskaņā ar jauno būvniecības regulējumu, lai veiktu pirmās grupas inženierbūves (stacionārā reklāmas stenda ar augstumu līdz 2,5 m, bez elektrības pieslēguma) jaunu būvniecību vai novietošanu, pasūtītājam Būvvaldē jāiesniedz paskaidrojuma raksts un tam pievienotie Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr. 551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” 16. punktā norādītie dokumenti, tai skaitā derīgs zemes gabala topogrāfiskais plāns un inženierbūves novietojuma plāns uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos. Turklāt būvniecības dokumentāciju var izstrādāt tikai attiecīgi sertificēts būvspeciālists. Noteikumu Nr. 551 1. pielikumā esošā paskaidrojuma raksta 1. daļā norādīts, ka paskaidrojuma rakstā jānorāda informācija par būvprojekta izstrādātāju, tai skaitā sertifikāta numurs, un paskaidrojuma rakstu ir jāparaksta arī būvspeciālistam. Tātad, atšķirībā no Noteikumu Nr. 732 prasībām Noteikumos Nr. 551 noteikts, ka minēto objektu projektēšanu var veikt tikai būvspeciālists.
02.02.2015. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ekonomikas ministrija
Ja Ministru kabineta 30.10.2012. noteikumu Nr. 732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” V. nodaļā noteikto kārtību „Izvietošanas saskaņošana reklāmas objektam ar piesaisti zemei” var piemērot, lūdzam izstrādāt grozījumus Noteikumos Nr. 551, nosakot, ka stacionārie reklāmas un informācijas stendi ar augstumu līdz 2,5 m un citi tiem pielīdzināmi objekti, kuriem netiek veikta pamatu izbūve, ir saskaņojami reklāmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Priekšlikums ņemts vērā, izstrādājot grozījumus VBN
2. Lūgts viedoklis par to vai Būvvaldei ir tiesības pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinuma pamata atteikt reklāmas izvietošanas atļaujas izsniegšanu par reklāmas saturā attēloto informāciju.
Rīgas pilsētas būvvalde, saskaņojot reklāmas un reklāmas objektus, kas izvietoti Rīgas administratīvajā teritorijā, saskārusies ar situāciju, kad reklāmas projekti jāsaskaņo un reklāmas izvietošanas atļaujas jāsagatavo personām, kurām jau iepriekš ir izveidojies pašvaldības nodevas par reklāmas izvietošanu parāds. Faktiski, ja iesniegtais reklāmas projekts atbilst Ministru kabineta 30.10.2012. noteikumiem Nr. 732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu” un Rīgas domes 26.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 77 „Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”, bet personai ir parāds par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu, Būvvaldei nav tiesiska pamata nesaskaņot reklāmas projektu un neizsniegt reklāmas izvietošanas atļauju parādniekam. Šādu situāciju uzņēmumi, kas nodarbojas ar reklāmas izvietošanu, izmanto ļaunprātīgos nolūkos, lai nemaksātu pašvaldības nodevu.
02.03.2015.

07.04.2015.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Ņemot vērā, ka gan Reklāmas likumā, gan Noteikumos Nr. 732, gan Noteikumos Nr.77 un Rīgas domes 01.08.2006. saistošajos noteikumos Nr.51 „Par pašvaldības nodevu par reklāmas, afišu, sludinājumu un citas vizuālās informācijas izvietošanu Rīgā” ir noteiktas konkrētas funkcijas, ko Būvvalde īsteno, saskaņojot reklāmas un izdodot reklāmas izvietošanas atļaujas, lūdzam papildināt Noteikumus ar punktu, kas paredz iespēju atteikt izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju parādniekiem, vai sniegt viedokli un skaidrojumu, pamatojoties uz kādiem normatīvajiem aktiem Būvvalde var atteikt izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju personai, kurai ir parāds par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu.
Neviens no ārējiem normatīvajiem aktiem neparedz Būvvaldes tiesības vērtēt iesniegtās reklāmas izvietošanas priekšlikuma saturu, jo reklāmas satura atbilstību normatīvo aktu nosacījumiem vērtē uzraudzības iestādes, kas saskaņā ar Reklāmas likuma 13.pantu ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, zāļu reklāmas jomā – Veselības inspekcija, veterinārmedicīnisko un veterinārfarmaceitisko pakalpojumu sniedzējiem paredzētās veterināro zāļu reklāmas jomā – Pārtikas un veterinārais dienests.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzam jūsu skaidrojumu vai Būvvaldei ir tiesības pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinuma pamata atteikt reklāmas izvietošanas atļaujas izsniegšanu par reklāmas saturā attēloto informāciju. Ja Būvvaldei nav tiesības atteikt reklāmas izvietošanu veidojas absurda situācija, kā rezultātā Reklāmas likuma prasībām neatbilstoša reklāma tiks izvietota pilsētvidē. Līdz ar, ko Būvvalde lūdz izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka pašvaldība ir tiesīga atteikt izsniegt reklāmas izvietošanas atļauju, ja par konkrēto atļauju saņemts uzraudzības iestādes atzinums, ka reklāma (tās saturs) neatbilst ārējo normatīvo aktu prasībām.
Būvvalde nav tiesīga vērtēt iesniegto reklāmas izvietošanas priekšlikumu saturu.
Būvvaldei ir tiesības pamatojoties uz kompetentās institūcijas atzinumu un atsaucoties uz Noteikumu Nr.732 7.2. punktu pieņemt lēmumu atteikt reklāmas izvietošanas atļaujas izsniegšanu.
Esošais regulējums saistībā ar kārtību kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu ir pietiekošs un nav nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.732.
Grozījumi nav izstrādāti

 

Koku ciršana

Nr.p.k. Problēmjautājums Būvvaldes vēstule Institūcija, kurai sniegts priekšlikums Sniegtais priekšlikums Rezultāts
1. Par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Būvvalde atkārtoti vērš uzmanību, ka 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka atšķirīgu būvniecības procesa kārtību, kur būvatļauja tiek izdota, uzsākot būvniecības procesu, nevis brīdī, kad uzsākami būvdarbi. 17.02.2015. Zemkopības ministrija Būvvalde lūdz Ministriju steidzami izvērtēt iespēju veikt grozījumus Noteikumos Nr. 309. Vienlaikus Būvvalde lūdz risināt Būvvaldes 15.08.2014. vēstulē Nr. BV-13-8463-nd un Būvvaldes 23.09.2014. vēstulē Nr. BV-14-11805-nd norādītās problēmas, kas saistītas ar normatīvu piemērošanu un tiesiskā regulējuma efektivitāti, tai skaitā:
1) jautājumu par zaudējumu atlīdzinājuma noteikšanu trīskāršā apmērā patvaļīgas koku ciršanas gadījumā;
2) jautājumu par nepieciešamību izslēgt no Noteikumiem Nr.309 prasību veikt publisku apspriešanu kalstoša koka ciršanas gadījumā;
3) paredzēt, ka personas, kas nav zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, var ierosināt un veikt koku ciršanu ārpus meža, saņemot zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida piekrišanu koku ciršanai un atlīdzinot zaudējuma atlīdzību saistībā ar koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;
4) jautājumu par to, ka nepieciešams piemērot zaudējumu atlīdzību nokaltuša koka ciršanai, ja kokam konstatēti mehāniski, ķīmiski vai cita veida bojājumi, kas izraisījuši vai varēja izraisīt koka augtspējas zudumu.
Grozījumi nav izstrādāti

 

Administratīvo pārkāpumu lietvedība

Nr.p.k. Problēmjautājums Būvvaldes vēstule Institūcija, kurai sniegts priekšlikums Sniegtais priekšlikums Rezultāts
1. Par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu.
Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu sagatavot administratīvā pārkāpuma protokolus var tikai pašvaldību būvinspektori, ne Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektori. Gadījumos, kad Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektori konstatēs patvaļīgu būvniecību, informācija nosūtāma pašvaldībai, kam atkārtoti jāveic objekta apsekošana, kā rezultātā tiks veikta dubulta objekta kontrole.
16.04.2015. Ekonomikas ministrija Rīgas pilsētas būvvalde aicina veikt grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa regulējumā, paredzot, ka izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas var arī Būvniecības valsts kontroles birojs. Grozījumi nav izstrādāti

 

Citi

Nr.p.k. Problēmjautājums Būvvaldes vēstule Institūcija, kurai sniegts priekšlikums Sniegtais priekšlikums Rezultāts
1. Par arhitektūras konkursa organizēšanu.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 14.pants paredz, ka jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Ievērojot jauno būvniecības tiesisko regulējumu, kas stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, secināms, ka arhitektūras konkurss jāorganizē pirms būvprojekta minimālā sastāva iesniegšanas būvvaldē būvatļaujas saņemšanai, jo pēc būvatļaujas saņemšanas būves novietojumu, apjomu un fasādes risinājumus var mainīt tikai Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos, savukārt būves funkcijas maiņa uzsāktajā būvniecības procesā nav pieļaujama.
Kārtība, kā organizējami atklāti arhitektūras konkursi, un citi ar tiem saistītie jautājumi šobrīd būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos netiek regulēti.
29.10.2014. Kultūras ministrija Rīgas pilsētas būvvalde aicina Latvijas Republikas Kultūras ministriju izvērtēt iespēju ierosināt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par atklātu arhitektūras ideju konkursu statusu, organizēšanas un norises kārtību vai arī pašā likumā precizējot nosacījumus atklātu arhitektūras ideju konkursu rīkošanai, lai nodrošinātu, ka minētā procedūra sasniedz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma mērķi - nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību. Grozījumi nav izstrādāti
2. Par ierobežotas pieejamības informāciju būvniecības procesā.
Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka ar būvprojektiem, kas nav kvalificēti kā ierobežotas pieejamības informācija, var iepazīties jebkura persona, ja vien šie būvprojekti nesatur cita veida ierobežotas pieejamības informāciju.
11.05.2015.


14.05.2015.


09.06.2015.
Tieslietu ministrija

Ekonomikas ministrija

Iekšlietu ministrija
Rīgas pilsētas būvvalde lūdza Tieslietu ministriju sniegt viedokli, vai Rīgas pilsētas būvvaldei ir tiesisks pamatojums noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu atsevišķu būvju būvprojektu dokumentācijai, ja tie nesatur citu Informācijas atklātības likuma piemērošanas likumā vai citos likumos noteikto ierobežotas pieejamības informāciju.
Rīgas pilsētas būvvalde lūdza Ekonomikas ministriju izvērtēt, vai atsevišķu būvju būvniecības dokumentācijai Būvniecības likumā nebūtu jānosaka ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Ekonomikas ministrijas ieskatā, šis jautājums ir nevis Būvniecības likuma, bet Informācijas atklātības likuma jautājums.
Ekonomikas ministrijas ieskatā, regulējums informācijas atklātības jomā būtu papildināms ar specifisku regulējumu attiecībā uz būvniecības ieceres dokumentāciju, nosakot noteiktus dokumentus vai to kopumus par ierobežotas pieejamības informāciju vai arī nosakot kādus datus par objektu būvvaldes izsniedz.
Jautājums ir Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Tieslietu ministrija sniedz viedokli, ka Rīgas pilsētas būvvaldei nav tiesiska pamata noteikt ierobežotas pieejamības informāciju atsevišķu būvju projektu dokumentācijai, ja šī dokumentācija nesatur Informācijas atklātības likumā un citos likumos noteikto ierobežotas pieejamības informāciju. Dokumenti paši par sevi nevar tikt uzskatīti par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, taču ir iespējams vērtēt, vai šajos dokumentos nav ietverti fiziskās personas dati, kas ir aizsargājami saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Paši par sevi šie rasējumi attiecas uz konkrētu dzīvokli vai konkrētu dzīvojamo māju un sniedz informāciju par tās stāvokli un izmantojamību konkrētā laikposmā. Fizisku personu var uzskatīt par identificētu, ja personu grupā tā ir atšķirama no citām personām, pamatojoties uz unikālām īpašībām. Ja dokumenti satur informāciju par nekustamā īpašuma piederību, tad to ir iespējams uzskatīt par personas datiem, taču ja šī informācija skar tikai konkrētu objektu, tad rasējumus un telpu izvietojumus nevarētu uzskatīt par personas datiem, jo nav iespējama personas identifikācija.

Iekšlietu Ministrija konceptuāli neiebilst ierosinājumam, ka atsevišķu būvju būvniecības ieceres dokumentācijai, tai skaitā, būvprojektam, kas nav atzīstami par valsts noslēpumu, bet var saturēt informāciju, kuras izpaušana vai nozaudēšana var radīt kaitējumu sabiedrības interesēm, tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Iekšlietu ministrijas ieskatā tiesiskais regulējums attiecībā uz ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu atsevišķu būvju būvniecības ieceres dokumentācijai, nosakot noteiktus dokumentus vai to kopumus, kam šāds statuss piešķirams, kā arī minētās informācijas sniegšanas kārtība ir iekļaujama Būvniecības likumā.
Pagaidām grozījumi nav izdarīti, bet IM atbalsta grozījumu izdarīšanu Būvniecības likumā
3. Par iespēju veikšanu atzīmes konkrētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā, ja konstatēs patvaļīgi veiktas būvniecības faktu.
Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka, pamatojoties uz Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktu, atbilstoši savai kompetencei kontrolē būvniecības procesu Rīgas pilsētā un tā atbilstību Būvniecības likuma un citu būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Būvvalde ik gadu, realizējot tai piešķirto kompetenci publisko tiesību jomā, pieaugošā progresijā konstatē jaunus patvaļīgas būvniecības gadījumus Rīgas pilsētā.
Civillikuma 863. pants noteic, ka tam, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, jānes arī ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.
Civillikuma 864. pants noteic, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Minētais tiesiskais regulējums noteic, ka atbildība par patvaļīgi veiktu būvniecību sev piederošā nekustamā īpašumā jāuzņemas tā īpašniekam.
Iegādājoties nekustamo īpašumu, īpašniekam nav publiski pieejama informācija par patvaļīgi veiktu būvniecību tajā, kā rezultātā nereti persona iegādājas īpašumu ar apgrūtinājumu - jau citas personas veiktu patvaļīgu būvniecību.
28.10.2015. Ekonomikas ministrija

Tieslietu ministrija

Latvijas Pašvaldības savienība
Rīgas pilsētas būvvalde lūdz izvērtēt iespēju par atzīmes veikšanu konkrētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā par patvaļīgi veiktas būvniecības faktu, lai pēc iespējas aizsargātu potenciālo konkrētā nekustamā īpašuma ieguvēju no maldināšanas un īpašuma iegādes ar apgrūtinājumu. Grozījumi nav izstrādāti
4. Par zemes dienesta maksas pakalpojumu. 13.11.2015. Latvijas Pašvaldības savienība Rīgas pilsētas būvvalde izsaka priekšlikumu Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība” papildināt ar punktu, kas noteiktu, ka valsts pārvaldes iestādes (tai skaitā pašvaldības iestādes) tās funkciju izpildes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju ir tiesīgas saņemt bez maksas. Grozījumi nav izstrādāti