A+
A-

Ceļu un ielu izpildmērījumu plānu sagatavošana

MK noteikumu Nr. 281 37. punkts nosaka, ka ceļiem un ielām augstuma atzīmes jānorāda šķērsprofila veidā, ietverot ceļa zemes klātni (brauktuve, nomale, ietve, grāvji vai ievalka), ja tāda ir. Attālums starp šķērsprofiliem nedrīkst pārsniegt 25 m apvidū. Ja augstuma starpība starp apmales augšu un apakšu ir lielāka par 10 cm, atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 1. pielikuma prasībām apmalei parāda abus to raksturojošos lielumus – augšas un apakšas augstumu.

Papildu prasības:

  1. Lineāriem objektiem jānorāda ass līnija, kuru konstruē paralēli brauktuves garenvirzienam pa brauktuves viduslīniju, vai izmanto būvniecības dokumentācijai atbilstošus ass konstruēšanas paņēmienus. Ass līnijas garumā veicama piketāža, kuru izmanto par pamatu ceļa elementu (piemēram, brauktuves, ietves, apzaļumojuma) faktiskā novietojuma salīdzinājumam ar projektēto (piesaistes perpendikulāras ceļa asij vai atbilstoši būvniecības dokumentācijā noteiktajam).

  2. Ja rekonstruējamais objekts nav lineārs, salīdzinošās piesaistes (projektētie un faktiskie izmēri) jāattēlo atbilstoši būvniecības dokumentācijā esošajiem.

  3. Līnijveida ceļa elementiem (piemēram, brauktuvēm, ietves apmalēm) jānorāda to faktiskais garums katram nepārtrauktajam posmam atsevišķi. Plānā jānorāda arī posmu kopējais garums. Ja darba uzdevumā norādīts detalizētāks apmaļu iedalījums (iegremdētās, slīpās apmales u.c.), tad katram apmales posmam norādāms nepārtrauktā posma garums un kopējais garums.

  4. Platību elementiem (piemēram, norobežotiem ietvju vai brauktuvju asfaltbetona segmentiem, melnzemei, šķembām, dažādiem bruģa veidiem) norādāma katra atsevišķā segmenta platība un summārais attiecīgā seguma veida apjoms. Segumu platībā neiekļauj līnijveida elementu (apmaļu) platību;

  5. Inženierkomunikāciju virszemes elementi (skataku, hidrantu, ventiļu un aizbīdņu vāki) attēlojami atbilstoši MK noteikumu Nr. 281 1. pielikumam. Apkopojot inženierkomunikāciju virszemes elementu skaitu un ar tiem rekonstrukcijas ietvaros veiktās darbības (piemēram, regulēts skatakas vāks, jaunizbūvēta rīdziņa (gūlija), mainīts hidranta vāks), tas jāsaskaņo ar attiecīgā objekta būvuzraugu, kurš ir kompetents izvērtēt katra atsevišķā elementa piederību noteiktai elementu grupai;

  6. Ja ielas rekonstrukcijas darbu ietvaros ir uzmērītas arī jaunizbūvētās inženierkomunikācijas (piemēram, cauruļvadi, kabeļu trases, aizsargcaurules), katram apakšzemes inženierkomunikāciju veidam ir jāgatavo atsevišķs izpildmērījumu plāns.