18 | 12 | 2020
A+
A-

Zaļā koridora princips būvniecībā

Kas ir “zaļā koridora” princips? Kādēļ tas ir ieviests?

Pastāv uzskats, ka jebkuru labu ieceri var nogalināt, izdzenot to cauri birokrātijas dzirnakmeņiem. Tam piekrīt arī virkne uzņēmēju, pārmetot valsts un pašvaldību iestādēm normatīvo aktu pārāk skrupulozu piemērošanu, sīkumainību, neiedziļināšanos faktiskajos apstākļos un vilcināšanos ar lēmumu pieņemšanu. Mūsdienās, kad laiks tiešām ir nauda, dokumentu “iesprūšana” iestāžu administratīvajā aparātā perspektīvai idejai nereti var būt letāla. Īpaši izšķirīgi tas ir nozarēm, kuras valsts ekonomikai dod vislielāko pienesumu, piemēram, būvniecībai. Pasaules bankas projekta “Doing Business” reitingā Latvija būvniecības atļauju saņemšanā joprojām būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, ierindojoties vien 56. vietā pasaulē.

Lai stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu investīciju piesaisti galvaspilsētai, Rīgas pilsētas būvvaldē kopš 2020. gada novembra ieviesta jauna kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Jaunā kārtība paredz būtiski atvieglot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazināt dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. Zaļā koridora ieviešanas pirmajā fāzē jaunā kārtība attieksies uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību.

Kāda ir atšķirība starp “zaļo koridoru” un ierasto būvniecības dokumentācijas saskaņošanas kārtību Būvvaldē?

Līdz šim visa būvniecības dokumentācijas izskatīšana Rīgas pilsētas būvvalde tika veikta pa posmiem, katru no tiem noslēdzot ar iestādes izdotu administratīvo aktu – pozitīvu lēmumu, starplēmumu par termiņa pagarinājumu trūkumu novēršanai vai atteikumu. Ja kādā no būvniecības dokumentācijas izskatīšanas posmiem tika konstatēti trūkumi, iesniedzējam par tiem tika paziņots administratīvajā aktā pēc dokumentācijas izvērtēšanas beigām. Jo būvniecības dokumentācijai dažādos tā attīstības posmos vairāk trūkumu, jo vairāk iestādes izsniegtu starplēmumu par termiņa pagarināšanu trūkumu novēršanai, jo izstieptāks būvniecības dokumentācijas izskatīšanas process un lielāks tam veltītais laiks. Saskaņā ar uzlaboto kārtību attīstītāji, kuri vēlēsies būvēt jaunas 3. grupas būves vai 2. grupas daudzdzīvokļu ēkas virs 100 dzīvokļiem, varēs rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu strikti tam paredzētajā termiņā. Lai to realizētu, Būvvalde pirms būvniecības ieceres minimālā sastāvā iesniegšanas piedāvās attīstītājiem iespēju elektroniski iesniegt būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kuru izskatīs un dos konceptuālu vērtējumu par plānoto būvniecību 2 nedēļu laikā. Tāpat attīstītājiem tiks dota iespēja iesniegt jau gatavās izstrādātās būvprojekta daļas pirms citu institūciju atzinumu saņemšanas, tādā veidā saņemot iespēju novērst visus iespējamos būvprojekta trūkumus līdz būvprojekta pilnīgai pabeigšanai un iesniegšanai. Papildus Būvvalde zaļā koridora ietvaros ir saīsinājusi arī atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu – turpmāk 3. grupas jaunbūvēm un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem jaunbūvēm tās būs 10 darbdienas pie nosacījuma, ja attīstītājs būs izmantojis iespēju izstrādātos arhitektūras risinājumus iesniegt priekšlaicīgi.

infografikas attēls, kurā grafiski attēlots būvniecības zaļā koridora princips

Būvniecības ieceres standarta izskatīšanas kārtība:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvprojektu minimālā sastāvā, ko Būvvalde izskata 30 dienu laikā;
2) pieņemot, ka būvniecības dokumentācija ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
3) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
4) attīstītājs veic projektēšanu un saņem inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumus;
5) kad pabeigta projektēšana un saņemti visi inženierkomunikāciju turētāju saskaņojumi, attīstītājs izstrādāto būvprojektu iesniedz Būvvaldē, ko iestāde izskata 21 dienas laikā;
6) pieņemot, ka būvprojekts ir ar zināmiem trūkumiem, Būvvalde sagatavo starplēmumu, ar kuru uzdod attīstītājam 30 dienu laikā trūkumus novērst;
7) saņemot atkārtoti iesniegtu dokumentāciju ar izstrādātu būvprojektu, Būvvalde 7 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Būvniecības ieceres izskatīšana zaļā koridora ietvaros:
1) attīstītājs iesniedz Būvvaldē būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kas tiek izvērtēts un izskatīts Būvvaldes padomē. No meta iesniegšanas brīža attīstītājs 14 dienu laikā saņem konceptuālu lēmumu par būvniecības ieceri un tās trūkumiem, ja tādi ir;
2) attīstītājs veic nepieciešamos labojumus, ja tādi nepieciešami, un iesniedz Būvvalde būvprojektu minimālā sastāvā, Būvvalde 30 dienu laikā izskata un izsniedz būvatļauju;
3) attīstītājs veic projektēšanu un, paralēli skaņojot ieceri ar inženierkomunikāciju turētājiem, iesniedz Būvvaldē izstrādātos arhitektūras risinājumus. Būvvalde izvērtē un norāda uz nepieciešamajiem labojumiem, ja tādi nepieciešami;
4) attīstītājs iesniedz Būvvaldē pilnu būvprojektu ar novērstiem trūkumiem, ja tādi iepriekš konstatēti, Būvvalde 10 dienu laikā izskata un veic atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

Izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, kāds būs mans reālais laika ietaupījums?

Iesniedzot Būvvaldē (būvniecības informācijas sistēmā) nevainojami izstrādātu būvprojekta minimālā sastāvā dokumentāciju, būvatļauja pēc standarta kārtības tiks izsniegta ne vēlāk kā pēc 30 dienām. Mazliet īsākā termiņā, 21 dienas laikā, Būvvalde veiks atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja iesniegts nevainojami izstrādāts pilnais būvprojekts. Diemžēl realitātē gandrīz katrā otrajā projektā nākas fiksēt lielākus vai mazākus trūkumus, tādejādi bieži vien atliekot gala lēmuma pieņemšanu. Lai objektīvi aprēķinātu, kāds ir reālais laika ietaupījums, izmantojot “zaļā koridora” sniegtās iespējas, aprēķini un salīdzinājums veikts, pieņemot, ka iesniedzējs gan būvprojektu minimālā sastāvā, gan pilno būvprojektu iesniedz ar nepilnībām, kuras novērš ar pirmo reizi 30 dienu laikā.

infografikas attēls, kurā grafiski attēlots laiks no ieceres iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai zaļā koridora un standarta kārtībā

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc standarta kārtības:
1) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – 30 dienas;
2) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas;
3) labojumu izskatīšana – 7 dienas;
4) pilnā būvprojekta izskatīšana – 21 diena;
5) termiņš projektētājam trūkumu novēršanai – 30 dienas;
6) labojumu izskatīšana – 7 dienas.
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 125 dienas.

Laiks no būvprojekta iesniegšanas līdz būvprojekta akceptēšanai, izskatot ieceri pēc standarta kārtības:
1) meta izskatīšana – 14 dienas;
2) būvprojekta minimālā sastāvā izskatīšana – 30 dienas;
3) pilnā būvprojekta izskatīšana, ja attīstītājs priekšlaicīgi iesniedz izstrādātos arhitektūras risinājumus – 10 dienas.
Kopējais būvniecības ieceres izskatīšanas un saskaņošanas laiks, neskaitot projektēšanas laiku – 54 dienas.

Laika ietaupījums, izmantojot zaļā koridora priekšrocības – 71 diena.

Kuros gadījumos piemēro “zaļā koridora” principu? Vai tam var pretendēt jebkurš uzņēmējs?

Pašlaik zaļā koridora sniegtās iespējas var izmantot tie uzņēmēji, kas plāno 3. grupas jaunu ēku vai 2. grupas jaunu daudzdzīvokļu ēku (virs 100 dzīvokļiem) būvniecību. Tomēr saprotot, ka tā ir tikai neliela daļa no kopējā būvniecības apjoma galvaspilsētā, Rīgas pilsētas būvvalde 2021. gadā iecerējusi paplašināt minēto priekšrocību saņēmēju loku.

infografikas attēls, kurā grafiski attēlotas būvniecības ieceres, kuras kvalificējas zaļā koridora principam

Pašlaik zaļā koridora principam kvalificējas tās būvniecības ieceres, kas paredz:
1) jaunu ēku, kurām ir vairāk nekā 5 virszemes stāvi un / vai vairāk nekā 1 apakšzemes stāvs, un daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk par 100 dzīvokļiem, būvniecību;
2) jaunu publisku ēku, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, būvniecību;
3) jaunu rūpniecisko ražošanas ēku ar kopējo platību lielāku par 1000 m2 un / vai noliktavu lielāku par 2000 m2 vai ar ugunsslodzi virs 600 MJ/m2, būvniecību;
4) jaunu rezervuāru šķidru, gāzveida vai beramu vielu uzglabāšanai ar būvtilpumu virs 5000 m3 vai ūdens rezervuāru virs 1000 m3, būvniecību;
5) jaunu slēgtu transformatoru apakšstaciju ēku ar 110 kV un augstāku spriegumu, būvniecību;
6) jaunu katlumāju un elektroenerģijas apgādes ēku ar siltuma jaudu lielāku par 2MW, un / vai elektrisko jaudu lielāku par 2MW, būvniecību.

Tālrunis uzziņām par zaļā koridora principa piemērošanu: 26437681

Fontu izmērs
Kontrasts