Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk – Būvvalde) bieži vien tiek saņemti iedzīvotāju jautājumi par labiekārtojuma elementiem un to saskaņošanas kārtību pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ņemot vērā jautājuma aktualitāti, Būvvalde paskaidro, ka saskaņā ar Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 253) 6. punktu atsevišķu labiekārtojumu elementu, tādu kā:

• soliņi;
• celiņi;
• vaļēja terase (nav saistīta ar ēku);
• bērnu rotaļu ierīces,
• sporta aprīkojums;
• atsevišķas laternas un apgaismes ķermeņi;
• karogu masti ar augstumu līdz 12 metriem (ieskaitot);
• dārza kamīni;
• ielu norādes stabi, ceļa zīmes;
• brīvi stāvošas atkritumu tvertnes;
• velosipēdu statīvi;
• žogs;
• sporta laukums (pirmā grupas būve bez inženiertīkliem);
• kapsētas aprīkojums (piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u.tml.);

būvdarbiem ārpus publiskās ārtelpas būvniecības ieceres dokumentācija (paskaidrojuma raksts) Būvvaldē nav jāskaņo.

Būvvalde norāda, ka publiskā ārtelpa ir sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības. Piemēram, žogs gar ielu ir jāskaņo Būvvaldē, jo tas eksponējas pret ielu un tiek vizuāli uztverts no publiskās ārtelpas. Tāpat vēršam uzmanību, ka arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalms var tikt uzskatīts par publisko ārtelpu, ja tas ir sabiedrībai pieejams un nodots publiskai lietošanai.

Būvvalde atgādina, ka neatkarīgi no labiekārtojuma elementu atrašanās vietas, to būvniecība ir jāskaņo ar zemesgabala īpašnieku, būves īpašnieku vai, ja tāda nav, tad ar zemesgabala vai būves tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un jāievēro citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.