18 | 02 | 2019
A+
A-

Kas jāzina pirms remonta darbu uzsākšanas dzīvoklī

Prasības paskaidrojuma rakstu un apliecinājuma karšu izstrādei noteiktas Būvniecības likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi), Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un citos normatīvajos aktos.

  1. Remonta darbu veikšana dzīvoklī būvvaldē nav jāsaskaņo, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, nemainot telpu lietošanas veidu, nemainot telpu plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, nemainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem.

  2. Būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte gadījumos, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana (neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas).Piemēram, ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, teiksim apvienojot tualeti ar vannas istabu vai viesistabu ar virtuvi.

  3. Būvvaldē iesniedzams Paskaidrojuma raksts, ja tiek mainīta dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, neveicot pārbūvi.

  4. Būvprojekts un būvatļauja nepieciešama, ja pārbūves (kapitālā remonta) laikā tiek skartas nesošās konstrukcijas vai elementi, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās.

    Piemēram, ja būvniecības laikā paredzēta durvju ailas izbūve nesošajā sienā vai koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūve, vai citi mērķtiecīgi funkcionāli un tehniski uzlabojumi (piemēram, lodžijas pievienošana dzīvoklim), tad nepieciešamas būvvaldē iesniegt:

  • būvprojektu minimālā sastāvā, lai saņemtu būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;

  • iesniegt būvprojektu, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

  • iesniegt nepieciešamo būvatļaujā minēto dokumentāciju, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

  • pēc būvdarbu pabeigšanas nodot objektu ekspluatācijā.

Būvvalde paskaidro, ka ikviens gadījums jāvērtē individuāli. Jāvērtē kurā gadījumā, piemēram, virtuves un viesistabas apvienošana ir iespējama vienkāršotā kārtībā, kurā – izstrādājot būvprojektu, jo tiek skartas nesošās sienas (lai noteiktu, kuras ir nesošās sienas, nepieciešams iepazīties ar aktuālo inventarizācijas lietu vai pieaicināt sertificētu būvinženieri). Vai paredzēts pārvietot santehnikas mezglus, ja paredzēts, tad kur, kurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, ar cik %, kādi darbi paredzēti – varbūt to veikšanu iespējams saskaņo ar vairākām vienkāršotās procedūras atļaujām un būvprojekts nav nepieciešams, kuras grupas ēka tā ir u.tml..

Būvvalde uzsver, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums paredz, ka ieceres ierosinātājs (iedzīvotājs) pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt, un bez sertificēta speciālista parakstiem Būvvaldē iesniegt. Līdz ar to ieceres ierosinātājam primāri ir jāvēršas pie neatkarīga sertificēta projektētāja, kurš, izvērtējot paredzētās darbības un konkrēto situāciju dabā, paskaidros kāda dokumentācija ir nepieciešama un šo dokumentāciju izstrādās. Informācija par sertificētiem būvniecības speciālistiem pieejama Būvniecības informācijas sistēmā.

 

Ēku būvnoteikumi paredz:

6. Atkarībā no plānotās būvniecības ieceres, vispārīgajos būvnoteikumos noteiktās ēku grupas un būvniecības veida ir šādi būvniecības ieceres iesnieguma veidi:

6.1. paskaidrojuma raksts, kuru aizpilda šo noteikumu 22., 23., 24., 27., 29.1, 32., 34., 35., 36. un 44. punktā minētajos gadījumos;

6.2.būvniecības iesniegums, kuru aizpilda šo noteikumu 25., 26., 28., 29., 30., 31. un 33. punktā minētajos gadījumos;

6.3.apliecinājuma karte, kuru aizpilda šo noteikumu 35., 36., 37. un 38. punktā minētajos gadījumos.

34. Ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, būvvaldē iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9. punktā minētos dokumentu, kā arī šādus dokumentus:

34.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr.548);

34.2. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri;

34.3. grafisko dokumentu, kurā parādīta ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa;

34.4. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr.548);

34.5. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti. (Piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas skaņojums vai atļauja, Veselības inspekcijas atzinums, Valsts Vides dienesta tehniskie noteikumi, u.c.)

35. Ierosinot pirmās grupas publiskas ēkas vai tās daļas (pilsētās un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotu atjaunošanu (plānotie būvdarbi neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas), būvvaldē iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu (pirmās grupas publiskai ēkai vai tās daļai (pilsētās un ciemos)) vai apliecinājuma kartes I daļu (otrās vai trešās grupas ēkai vai tās daļai), kurai pievieno šo noteikumu 8. un 9.1 punktā minētos dokumentus, kā arī šādus dokumentus:

35.1. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr.548);

35.2. (svītrots ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr.548);

35.3. skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība;

35.4. grafisko dokumentu, kurā parādītas ēkas vai tās daļas plānā veicamās izmaiņas un/vai plānotie ēkas vai telpu grupas lietošanas veidi;

35.5. saskaņojumu ar ēkas vai tās daļas īpašnieku;

35.6. citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti. (Piemēram, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas skaņojums vai atļauja, Veselības inspekcijas atzinums, Valsts Vides dienesta tehniskie noteikumi, u.c.)

37. Ja vienkāršota atjaunošana vai vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta ēkā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

38. Ja vienkāršota fasādes atjaunošana paredzēta valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā esošā ēkā (izņemot arheoloģijas pieminekļus), būvniecības ieceres dokumentāciju saskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Saskaņojums ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi nav nepieciešams kultūras pieminekļu aizsardzības zonā esošu ēku būvdarbiem, ja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir noteikusi vēsturisko ēku fasāžu apdares atjaunošanas, logu nomaiņas, fasāžu un jumta siltināšanas, kā arī jumta ieseguma nomaiņas metodikas principus.

39. Apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkai, tai skaitā ēkai, kas atrodas valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā (izņemot arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļus), plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas fasādes koptēlam (loga dalījums un proporcijas, rāmja un no ārtelpas redzamo loga elementu krāsojums un reljefs).

40. Apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts nav nepieciešams, ja ēkās, kuras atrodas arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzības zonās, plānota tikai logu nomaiņa, neveicot citus ēkas fasādes būvdarbus, un tiek nodrošināta atbilstība ēkas stilam, arhitektūras risinājumam un koptēlam (loga izvietojuma dziļums fasādes plaknē, logailu arhitektoniskā apdare, loga forma, loga kompozicionālais dalījums un proporcijas, oriģinālam atbilstošs materiāls, loga konstruktīvo elementu no ārtelpas redzamās daļas dimensijas un profilējums, loga dekoratīvās detaļas, no ārtelpas redzamie loga aprīkojuma elementi un krāsojums).

46. Saņemot būvniecības ieceres iesniegumu un šajos noteikumos norādītos dokumentus, Būvvalde Būvniecības likuma 12.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos izskata būvniecības ieceres atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta trešajai daļai.

Būvniecības likuma 12.panta ceturtā daļa nosaka:
Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņem lēmumu šādos termiņos:
1) viena mēneša laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 1.punktā minēto jautājumu; (būvprojekts un būvatļauja)
2) 14 dienu laikā — par šā likuma 14.panta trešās daļas 2.punktā minēto jautājumu; (apliecinājuma karte)
21) 14 dienu laikā – par šā likuma 16.panta 2.2 daļā un 17.panta 2.1 daļā minēto jautājumu, kā arī par izmaiņām būvatļaujā gadījumos, kad mainās būvatļaujas adresāts, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs.

48. Būvvalde, pieņemot lēmumu par būvniecības ieceres akceptu saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta trešās daļas 2. punktu, par to izdara atzīmi būvniecības informācijas sistēmā.

49. Pēc tam kad Būvvalde, atbilstoši šo noteikumu 48.punktam izdarījusi atzīmi būvniecības informācijas sistēmā (izņemot ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves un vienkāršotu fasādes atjaunošanu), būvniecības ierosinātājs iesniedz informāciju par būvdarbu veicēju. Ja paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējums, papildus iesniedz informāciju par atbildīgajiem būvspeciālistiem (vārds, uzvārds, sertifikāta numurs, būvdarbu veicēja nosaukums un būvkomersanta reģistrācijas numurs, būvdarbu līguma un būvuzraudzības līguma datums un numurs, līguma darbības termiņš (datums no–līdz) un līguma summa (euro)). Informāciju par būvdarbu veicēju var sniegt vienlaikus ar būvniecības ieceres iesniegšanu institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ieceres realizācijas termiņš ir pieci gadi, ko skaita no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu. Ja paredzēta ēkas konservācija, paskaidrojuma rakstā realizācijas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgās pašvaldības lēmumu par ēkas konservāciju (ja tāds ir pieņemts).

52. Ja ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves var ietekmēt kādu no ēkas būtiskajām prasībām atbilstoši Būvniecības likuma 9. pantam vai neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecīgajam lietošanas veidam, institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, atsaka akceptēt ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves.

53. Pēc tam kad institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības informācijas sistēmā izdarījusi atzīmi par akceptu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt ekspluatēt ēku vai telpu grupu atbilstoši akceptētajam lietošanas veidam, izņemot gadījumu, ja plānotajai saimnieciskajai darbībai citas jomas normatīvajos aktos ir izvirzītas specifiskas prasības šīs darbības veikšanai.

192. Pēc vienkāršotās atjaunošanas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs informē institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, par būvdarbu pabeigšanu, iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta II daļu vai apliecinājuma kartes II daļu.

193. Būvvalde pēc šo noteikumu 192. punktā minēto dokumentu saņemšanas piecu darbdienu laikā pirmās grupas ēkām un 10 darbdienu laikā otrās un trešās grupas ēkām apseko publiskas ēkas vai to daļas, bet var apsekot dzīvojamās ēkas vai to daļas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas vai to daļas un pārliecinās, vai būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, un izdara būvniecības informācijas sistēmā atzīmi par būvdarbu pabeigšanu.

Būvju iedalījumu grupās nosaka Vispārīgie būvnoteikumi:

1. Ēku iedalījums grupās

Iedalījuma kritērijs I grupa1 II grupa III grupa1
1. Stāvu skaits Ēkas, kuras neietilpst
1. vai 3. grupā
1) Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi
2) Ēka, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs
2. Cilvēku skaits Publiska ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem
3. Platība, apbūves laukums 1) Mazēka (vienstāva ēka, t. sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2)
2) Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēka, noliktava, šķūnis, pagrabs, nojume, garāža) ar apbūves laukumu līdz 60 m2
3) Atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēku, kurā tiek izvietota bīstamā iekārta
1) Rūpnieciskās ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2
2) Noliktavas ēka, kurā paredzēta ugunsslodze virs 600 MJ/m2 vai kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2
4. Būvtilpums Ūdens rezervuārs (pazemes un virszemes) līdz 50 m3 ārpus pilsētu un ciemu teritorijām 1) Ēka vai rezervuārs šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu virs 5000 m3
2) Ūdens rezervuārs (pazemes un virszemes) virs 1000 m3
5. Jauda 1) Kompaktā (konteinertipa) transformatoru apakšstacija un sadales ietaise ar nominālo spriegumu līdz 20 kV ārpus pilsētām, ja tā atrodas ārpus esošās spēkstacijas un apakšstacijas teritorijas
2) Elektroietaišu ēka ar pamatiem, mazāka par 60 m2, ārpus pilsētām un ciemiem
1) Katlumāja un elektroenerģijas apgādes ēka ar siltuma jaudu, lielāku par 2 MW, un/vai elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW
2) Slēgtā transformatoru apakšstaciju ēka ar 110 kV un augstāku spriegumu

1 Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētas grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm.

Veidlapas dokumentācijas iesniegšanai Rīgas pilsētas būvvaldē pieejamas Būvvaldes mājaslapā, sadaļā Veidlapas.

Fontu izmērs
Kontrasts